Saeima šodien piekrita nākamās sēdes darbakārtībā iekļaut 10 497 pilsoņu iniciatīvu ierobežot atlaisto deputātu iespējas atkārtoti startēt vēlēšanās.
Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps iepriekš skaidroja, ka rosinātais aizliegums skar cilvēka pamattiesības, tādēļ tā samērīgums un leģitimitāte būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē. Pleps uzsvēra, ka viņam bija grūti saskatīt iniciatīvas leģitīmo mērķi un samērīgumu.
Viņš skaidroja, ka šādi ierobežojumi nav izplatīta prakse, atgādinot, ka viens no skaļākajiem gadījumiem bijis vēl 18.gadsimta beigās Francijā, kas gan noslēdzies ar "diezgan bēdīgu rezultātu.
Pleps norādīja, ka parasti šādi ierobežojumi pēc parlamenta atlaišanas automātiski nenozīmē saistību ar sliktu parlamenta darbu, jo tam visbiežāk ir citi iemesli.
"Ierobežojums ir pietiekami neloģisks un uzskatāms par juridisku iejaukšanos politiskajos procesos," teica Pleps, piebilstot, ka šāda atbildība varētu tikt piemērota deputātiem individuālā kārtībā saistībā ar impīčmenta procedūru, nevis kolektīvo atbildību.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis pirmīt pauda, ka šo ieceri nav iespējams iestrādāt normatīvajos aktos, jo tas būtu pretrunā ar Satversmē noteiktajiem principiem.
Kā vēstīts, iniciatīvas pārstāve Gunita Upīte sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" bija sākusi vākt parakstus par iespēju ierobežot atlaisto deputātu iespējas atkārtoti startēt vēlēšanās. Parakstu vākšana tika sākta 2017.gada februārī, un līdz šim par to parakstījās 10 791 cilvēks.
Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka nepieciešams mainīt esošo situāciju, kad atlaistajiem deputātiem nav ierobežojumu kandidēt vēlēšanās. Norādīts, ka patlaban, atlaižot Saeimu, deputātiem tiek izmaksātas atlaišanas kompensācijas, tiek organizētas atkārtotas vēlēšanas, kurās atlaistajiem deputātiem nav lieguma kandidēt.
"2011.gadā tika atlaista 10.Saeima. 11.Saeimā tika ievēlēti 67 no atlaistajiem deputātiem, bet 12.Saeimas sastāvā ir 50 deputāti, kuri tika atlaisti 2011.gadā," atminas Upīte.
Lai nepieļautu šādu situāciju Upīte rosina ieviest ierobežojumus atlaistajiem deputātiem kandidēt vēlēšanās, nosakot, ka, ja deputāts ir zaudējis vēlētāju uzticību, nepienācīgi pildījis uzticētos darba pienākumus, kā rezultātā ir atlaists, tad šāds deputāts nevar kandidēt divās turpmākajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.
Upītes ieskatā šādas izmaiņas liktu iedzīvotājiem rūpīgāk izvēlēties kandidātus, par kuriem balsot, turklāt, iespējams, arī paši deputātu kandidāti būtu motivēti strādāt efektīvāk. Tāpat pārmaiņas ļautu citiem, iespējams, spējīgākiem iedzīvotājiem iesaistīties politikā un kandidēt vēlēšanās, pieļauj iniciatīvas autore, norādot, ka, ja 11.Saeimā tika ievēlēti 67% no atlaistajiem deputātiem, tad secināms, ka 2011.gada referendums par Saeimas atlaišanu nesasniedza mērķi un nodokļu maksātāju nauda pabalstu izmaksai un atkārtotām vēlēšanām izlietota nelietderīgi.