Arodbiedrība: Veselības ministrija nespēj atspēkot trūkumus jaunajā mediķu atalgojuma modelī

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pārmet Veselības ministrijai (VM), ka tā nespējot atspēkot arodbiedrības konstatētos trūkumus jaunajā mediķu atalgojuma modelī.

Kā informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte, arodbiedrība piektdien iepazīstināja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomi ar LVSADA padomes konstatētajiem trūkumiem VM sagatavotajā ziņojumā par jaunu ārstniecības personu darba samaksas kārtību.

Šīs sēdes laikā LVSADA esot detalizēti iepazīstinājusi klātesošos ar padomes lēmuma pamatojumu, taču, pēc Rudzītes paustā, neviens no arodbiedrības konstatētajiem ziņojuma trūkumiem pēc būtības neesot atspēkots ne no darba devēju puses, nedz arī no VM puses.

Analizējot šo ziņojumu, arodbiedrības padome konstatējusi, ka tas satur virkni nepatiesību par esošās darba samaksas sistēmas trūkumiem, kā arī "vairākus nopietnus, veselības aprūpes nozari apdraudošus riskus, kas sekotu jaunās kārtības ieviešanai", pauda Rudzīte.

Pēc viņas paustā, pastāv risks, ka labākie speciālisti aizies no valsts sektora, kā arī mazināsies motivācija jaunākajam medicīniskajam personālam. Arodbiedrības ieskatā, pasliktināsies arī darbinieku tiesības uz taisnīgām piemaksām, pieaugs birokrātija, tiks pārkāpta personas datu aizsardzība, kā arī notikšot izvairīšanās no likumā noteiktās darba samaksas paaugstināšanas 2020. un 2021.gadā.

Piemēram, risks, ka mazināsies jaunākā medicīniskā personāla (māsu palīgi) motivācija, ir saistīts ar jaunajā mediķu atalgojuma modelī paredzēto viņu vidējās darba samaksas proporcijas mazināšanu no 40% uz 29% no ārstu vidējās darba samaksas, klāstīja Rudzīte.

Savukārt risks, ka jaunā kārtība palīdzēs valdībai izvairīties no likumā noteiktās vidējās darba samaksas paaugstināšanas veselības aprūpes nozares darbiniekiem 2020. un 2021.gadā, pastāvot tāpēc, ka ziņojuma kopsavilkumā piedāvātais finansējuma modelis mērķa algas sasniegšanai septiņu gadu periodā, sākot ar nākamo gadu, likumā noteikto darba samaksas paaugstināšanu neparedz.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pagājušajā nedēļā par NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomē notiekošo sociālajos tīklos veltīja dzēlīgas piezīmes LVSADA un tās līderim Valdim Kerim.

"Notiek NTSP veselības apakškomitejas sēde, kurā skatām jauno mediķu atalgojuma modeli. Nozares pārstāvji, kas to izstrādāja, uzsvēra, ka esošais atalgojuma modelis ir necaurskatāms un nav taisnīgs. To pašu atzīst mediķi, kas pilotē jauno modeli. Keris - tā ir nepatiesība, viss ir ok," rakstīja ministre un turpināja: ""Tā demagoģija un necieņa, ko dzirdējām no Kera kunga prezentācijā ir tāda, ka lūdzam vienu - pārtraucam šo sēdi" - darba devēju puses viedoklis NTSP veselības apakškomisijas sēdē."

LETA jau ziņoja, lai arī patlaban vēl norit sarunas par 2021.gada budžetu, tā izstrādes procesā jau ir iezīmēti 338,6 miljoni eiro, tostarp līdzekļi ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam.

Tāpat vēstīts, ka atbilstoši VM plānam, jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešana sāktos 2021.gada 1.janvārī, un tā ilgtu divus gadus - līdz 2023.gada 1.janvārim. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest pilna laika ekvivalentu ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot ar 2021.gada 31.decembri, veikt tarifu pārrēķinu. Savukārt no 2022.gada 1.janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.

Mediķu atalgojuma modeļa kontekstā VM piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā.

Vienlaikus plānots ik gadu par 5% celt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu atalgojumu, līdz 2027.gadā tas sasniegs 1096 eiro līdzšinējo 766 eiro vietā. Šāda plāna realizācijai, pēc ministrijas aplēsēm, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 70 līdz 75 miljonu eiro apmērā.

Mediķu atalgojuma modeļa izstrādē piedalījās Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, galvenās māsas no slimnīcām, Valsts kancelejas pārstāvji, ministrijas pārstāvji un universitāšu pārstāvji.