Laikā no 2018. līdz 2020.gadam pašnāvības izdarījuši trīs karavīri, noskaidroja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Neviens no šiem gadījumiem nav noticis ne dienesta vietā, ne pildot dienesta pienākumus.
Kā uzsver AM, lai izprastu, novērtētu situāciju un varētu sniegt atbalstu, ir svarīgi būt informētiem par pašnāvības riska faktoriem un riska pazīmēm, tāpēc Nacionālo bruņoto spēku militārie psihologi karavīru apmācībās iekļauj arī tēmu par pašnāvības riska faktoriem un riska pazīmēm.
Karavīriem un viņu tuviniekiem ikdienā ir brīvi pieejami militāro psihologu un kapelānu dienesta pakalpojumi, un krīzes situācijās viņiem ir iespēja jebkurā diennakts laikā piezvanīt psihologam vai kapelānam, lai saņemtu psiholoģisko un garīgo atbalstu, norādīja ministrijā.
Jau ziņots, ka šogad un pērn pašnāvības izdarījuši trīs Valsts policijas (VP) darbinieki. Šogad dzīvību sev atņēmuši divi VP darbinieki, bet pērn - viens. Par katru gadījumu tiek veikta dienesta pārbaude, informācijas apzināšana, tajā skaitā arī iespējamo cēloņu konstatēšana.
Pēc VP paustā, pašnāvību iemesli ir saistīti ar personīgo dzīvi un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat katrā no šiem gadījumiem arī tiek pieaicināti Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi.
Veselības ministrija (VM) ir apkopojusi speciālistu ieteikumus, kā ikdienā ikviens var rīkoties, lai samazinātu līdzcilvēku pašnāvības riskus un pašnāvību skaitu Latvijā.
VM informēja, ka, lai arī kopumā Latvijā samazinās to cilvēku skaits, kuri paši sev atņem dzīvību, valstī joprojām ir otrs augstākais izdarīto pašnāvību skaits Eiropas Savienībā uz 100 000 iedzīvotāju.
VM uzsver, ka pašnāvības ir novēršamas, taču ir svarīgs gan individuāls, gan sabiedrības, gan valsts nodrošināto pakalpojumu atbalsts.
Speciālisti atzīst, ka lēmumu par pašnāvību cilvēks pieņem dažādu riska faktoru mijiedarbības ietekmē un visbiežāk tas nav spontāns lēmums. Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā - pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas vielas. Par uzvedības izmaiņām liecina arī parādījusies trauksme un izmaiņas miega režīmā.
Izplatītākie pašnāvības risku pastiprinošie faktori ir alkohola lietošana, aizspriedumi pret mentālās veselības sarežģījumiem un psihiskām saslimšanām, kā arī ņirgāšanās jeb mobings skolā un darba vietā.
Riska faktors ir arī stresa situācijas, kas var būt saistītas ar savu vai tuva cilvēka slimību vai zaudējumu. Par pašnāvniecisku uzvedību liecina arī domas par pašnāvību un paškaitējoša uzvedība, kā arī pašiznīcinoša rīcība, piemēram, braukšana reibumā vai ļoti ātra braukšana un cita riskanta uzvedība, kas apdraud dzīvību.
