Eksperts: Jāsatraucas par neizsekojamiem Covid-19 gadījumiem

© f64

Ja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņo par pieciem vai astoņiem Covid-19 slimniekiem, kuriem infekcijas avots vēl tiek meklēts, tas ir vairāk satraucoši nekā liels jaunatklāto gadījumu skaits, pauž Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

Lūgts komentēt, kādēļ pēdējā laikā Lietuvā un Igaunijā ir tik straujš jauno Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, Briģis sacīja, ka Lietuvā lielākie skaitļi saistās ar konkrētiem perēkļiem un uzliesmojumiem kolektīvos. Tas šos skaitļus, īpaši Lietuvā, palielina, viņš norādīja.

"No vienas puses arī lielāki skaitļi nebūtu tik draudīgi, ja visi infekcijas avoti ir zināmi. Ja mūsu Slimību profilakses un kontroles centrs saka par pieciem vai astoņiem cilvēkiem, kuriem infekcijas avots vēl tiek meklēts, tas ir vairāk satraucoši nekā liels jaunatklāto gadījumu skaits," komentēja Briģis.

Kā vēstīts, piektdien Latvijā atklāti 17 jauni Covid-19 gadījumi, bet sestdien - vēl desmit. Vairākos gadījumos inficēšanās apstākļi vēl tiek skaidroti.

Tikmēr Igaunijā piektdien atklāts 61 Covid-19 slimnieks, bet sestdien 50. Tikmēr Lietuvā piektdien apstiprināti 99 inficēšanās gadījumi, bet sestdien 80.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka visās Baltijas valstīs vairāk nekā 80% jaunatklāto Covid-19 gadījumu ir atrasta izcelsme, kas ir pozitīvi, jo parāda, ka slimība nav izgājusi ārpus kontroles.

Viņš stāstīja, ka Lietuvā un Igaunijā 83-85% Covid-19 gadījumu veidojas "zināmas ķēdes", un to var nosaukt arī par epidemioloģiskās uzraudzības panākumu, jo, veicot izmeklēšanu, atrodot kontaktpersonas, šie perēkļi ir atklāti un izmeklēti.

Salīdzinoši arī Latvijā 83% Covid-19 konstatēto gadījumu izmeklēšanas laikā ir atklāta saikne ar jau iepriekš zināmiem gadījumiem. "Rādītājs ir labs," teica Perevoščikovs.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais