Šogad un pērn pašnāvības izdarījuši trīs Valsts policijas darbinieki

 
©Kaspars Krafts/F64

Šogad un pērn pašnāvības izdarījuši trīs Valsts policijas (VP) darbinieki, aģentūra LETA noskaidroja VP.

Šogad dzīvību sev atņēmuši divi VP darbinieki, bet pērn viens.

Par katru gadījumu tiek veikta dienesta pārbaude, informācijas apzināšana, tajā skaitā arī iespējamo cēloņu konstatēšana.

Pēc VP paustā, pašnāvību iemesli ir saistīti ar personīgo dzīvi un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Tāpat katrā no šiem gadījumiem arī tiek pieaicināti Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi.

VP norāda, ka policijas amatpersonām arī ikdienā tiek nodrošināta iespēja saņemt dažādus psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus - dažādas konsultācijas, kā arī psiholoģiskā atbalsta nodarbības un rehabilitācijas programmas.

LETA jau vēstīja, ka Veselības ministrija (VM) ir apkopojusi speciālistu ieteikumus, kā ikdienā ikviens no mums var rīkoties, lai samazinātu līdzcilvēka pašnāvības risku un pašnāvību skaitu Latvijā.

VM informēja, ka, lai arī kopumā Latvijā samazinās to cilvēku skaits, kuri paši sev atņem dzīvību, valstī joprojām ir otrs augstākais izdarīto pašnāvību skaits Eiropas Savienībā uz 100 000 iedzīvotāju.

VM uzsver, ka pašnāvības ir novēršamas, taču ir svarīgs gan individuāls, gan sabiedrības, gan valsts nodrošināto pakalpojumu atbalsts.

Speciālisti atzīst, ka lēmumu par pašnāvību cilvēks pieņem dažādu riska faktoru mijiedarbības ietekmē un visbiežāk tas nav spontāns lēmums. Pirmais signāls, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir izmaiņas uzvedībā - pazūd līdzšinējās intereses un hobiji, interese par mācībām, studijām vai darbu, cilvēks vairs netiekas ar draugiem, izolējas, var lietot apreibinošas vielas. Par uzvedības izmaiņām liecina arī parādījusies trauksme un izmaiņas miega režīmā.

Izplatītākie pašnāvības risku pastiprinošie faktori ir alkohola lietošana, aizspriedumi pret mentālās veselības sarežģījumiem un psihiskām saslimšanām, kā arī ņirgāšanās jeb mobings skolā un darba vietā.

Riska faktors ir arī stresa situācijas, kas var būt saistītas ar savu vai tuva cilvēka slimību vai zaudējumu. Par pašnāvniecisku uzvedību liecina arī domas par pašnāvību un paškaitējoša uzvedība, kā arī pašiznīcinoša rīcība, piemēram, braukšana reibumā vai ļoti ātra braukšana un cita riskanta uzvedība, kas apdraud dzīvību.

Ar speciālistu ieteikumiem par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un ko darīt, lai novērstu pašnāvību, var iepazīties Veselības ministrijas portālā "ESparveselibu.lv".

Krīzes mirkļos iedzīvotāji var sazināties ar Krīžu un konsultāciju centru "Skalbes" pa tālruņiem 67222922, 27722292. Tāpat var zvanīt Pusaudžu resursu centram pa tālruni 29164747, zvanīt Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111. Akūtos gadījumos jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.