Lietu par Ušakova atlaišanu no Rīgas mēra amata turpinās skatīt nākammēnes

© Rūta Kalmuka/F64

Lietu par bijušā Rīgas mēra, pašreizējā Eiropas Parlamenta deputāta, Nila Ušakova (S) atlaišanu no Rīgas mēra amata turpinās skatīt nākammēnes, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lietas izskatīšana notiks rakstveida procesā 28.oktobrī.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa aprīļa sākumā noraidīja Ušakova pieteikumu, ar kuru bija pārsūdzēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

Ušakovs skaidroja, ka viņam tiesas spriedums nebija pārsteigums un šāds iznākums esot bijis sagaidāms.

Viņš ir pārsūdzējis sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu.

Politiķis uzsvēra, ka, tiesājoties ar Pūci, tiesai visus dokumentus sagatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieki, kas, viņaprāt, "pats par sevi ir jautājums par interešu konfliktu". Ušakovs piebilda, ka lietas tiesnese ir kādreizējā VARAM Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas juriste un Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja, kura attiecīgajā laika periodā strādāja kopā ar sešiem tiesvedībā iesaistītiem VARAM pārstāvjiem - personām, kuras tiesvedībā ir sagatavojušas tiesai adresētus ministrijas dokumentus, parakstījušas tos un/vai veikušas VARAM pārstāvību tiesas sēdē.

Tāpat Ušakovs sacīja, ka kopā ar advokātiem iepriekš lūgts minēto tiesnesi no lietas atstādināt, iepriekšminētajā saskatot acīmredzamu interešu konfliktu.

"Bet tiesnese paziņoja, ka viņa ir absolūti neatkarīga, jo četrus gadus ministrijā nestrādā," teica Ušakovs.

Savukārt tiesā aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Ušakovs nekorekti atspoguļojis informāciju par lietu.

Tiesā skaidroja, ka lieta tika izskatīta koleģiāli - trīs tiesnešu sastāvā. Jautājumu par tiesnesei pieteikto noraidījumu izlēma pārējie tiesas sastāva tiesneši tiesas sēdē, atzīstot, ka pieteicēja pārstāvju pieteiktajam noraidījumam nav pamata. Fakts, ka tiesnesis pirms tam ir strādājis kādā iestādē, nav par pamatu, lai tiesnesis neskatītu konkrēto lietu.

Latvijā

Latvijā šogad novembrī reģistrētas 290 188 kādam kibertelpas apdraudējumam pakļautas unikālās IP adreses, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2023.gada novembrī, liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" publicētā kibertelpas reģistrēto incidentu statistika.