Pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās no Lietuvas

© Gints IVUŠKĀNS/F64 Photo Agency

Turpmāk pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās Latvijā no Lietuvas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Līdz ar to, sākot ar 19.septembri, pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ierodoties no visām Latvijas kaimiņvalstīm.

Iepriekš, atgriežoties Latvijā no Covid-19 smagāk skartajām valstīm, bija jāievēro 14 dienu ilga pašizolācija, taču kopš 17.septembra šis obligātās pašizolācijas ilgums ir samazināts līdz desmit dienām. Tomēr vienlaikus 14 dienu pašizolācijas prasība joprojām attiecas uz tām personām, kuras ir kontaktējušās ar Covid-19 inficēto.

Tāpat 14 dienu pašizolācijas prasība vispārējā gadījumā arī turpmāk attieksies uz personām, kuras ir nodarbinātas ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās un izglītības iestādēs un kuras ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, ārsti, kuri sniedz palīdzību pacientam, vai skolotāji, kuri strādā ar bērniem.

Vienlaikus arī šajā gadījumā tiek pieļauts izņēmums - šie cilvēki astotajā dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs veikt Covid-19 testu. Ja tests būs negatīvs, tad personas 11.dienā pēc attiecīgās valsts pamešanas varēs atgriezties darbā klātienē. Ja persona nevēlēsies testu veikt, tad pašizolācijas ilgums joprojām būs 14 dienas.

Ņemot vērā Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, tiek aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi arī uz Čehiju. Šis aizliegums stāsies spēkā pirmdien, 21.septembrī.

Latvijā patlaban ir otrā zemākā saslimstība ar Covid-19 no visām Eiropas valstīm, kurās ir reģistrēti Covid-19 gadījumi. Patlaban šis rādītājs Latvijas gadījumā ir 4,4 pacienti uz 100 000 iedzīvotājiem. Tikmēr kaimiņvalstī Lietuvā tas ir 18,8 gadījumi, bet Igaunijā - 25,4.

Visaugstākā saslimstība ar Covid-19 Eiropas reģionā ir Andorā, Spānijā un Francijā. Šajās valstīs un tostarp Čehijā, Monako, Luksemburgā un Maltā šis rādītājs pārsniedzis 100 gadījumu robežu.

Latvijas valdība ir nolēmusi atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro pašizolācija. Atbilstoši Eiropas SPKC publiskotajiem datiem, vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ES patlaban ir 76, tādējādi robežkritērijs pārvadājumu aizliegumam no pirmdienas būs 152 uz 100 000 iedzīvotāju. Atbilstoši SPCK datiem Čehijā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju piektdien bija 166,2.

Patlaban pasažieru pārvadājumu aizliegums tiek attiecināts arī uz Spāniju, Franciju un Andoru.

Turpmāk pašizolācija Latvijā būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 28 ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 31 valsti.

Minēto 28 ES vai EEZ valstu vidū ir Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija.

Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija turpmāk būs jāievēro, ceļojot no Tunisijas, Kanādas un Gruzijas. Tikmēr šo valstu vidū pašizolācijas prasība vairs netiek attiecināta uz Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi, Ruandu, Dienvidkoreju, Taizemi un Urugvaju.

Valdība iepriekš lēma, ka personas, kuras dzīvo Latvijas pierobežā (izņemot Valku) un ikdienā dodas uz darbu vai izglītības iestādi Lietuvā vai Igaunijā, varēs turpināt to darīt. Vienlaikus šīm personām esot Latvijā, piemēram, atgriežoties pēc darba, būtu jāievēro pašizolācijas principi.

Tas nozīmē, ka ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju un Lietuvu, kā arī atpakaļ uz Latviju gadījumos, kad tas nepieciešams darba pienākumu pildīšanai Lietuvā vai Igaunijā. Šādās situācijās personai būs jāspēj uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu.

Tāpat izņēmums attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams saņemt bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus, ja persona var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Izņēmums tiek pieļauts arī, lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību vai lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Personas varēs šķērsot arī valsts robežu, ja nepieciešams organizēt vai apmeklēt bēres.

Savukārt, atgriežoties Latvijā, piemēram, vakarā pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvā vai Igaunijā, šīm personām būtu jāizvairās pakļaut citas personas inficēšanās riskam, kas nozīmē neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas tikšanās, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku.

Tāpat šīm personām, veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu, ir jāievēro noteiktie piesardzības pasākumi, kā arī, uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegs. Vienlaikus, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, personai uzreiz jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Valdības lēmums arī paredz, ka pašizolācija nebūs jāievēro personām, kuras Latviju šķērsos tranzītā. Tas nozīmē, ka tranzītā ceļojošām personām Latvijas teritorija būs jāšķērso ilgākais 12 stundu laikā, neparedzot nakšņošanu Latvijas teritorijā.

Īpašs regulējums attiecināts arī uz robežpilsētu Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Lai netiktu ievērojami traucēta Valkas un Valgas iedzīvotāju ikdienas dzīve, saņemot ikdienas pakalpojumus, kā arī netiktu ierobežota uzņēmējdarbība šo pilsētu teritorijā, Ministru kabinets noteicis, ka Valkas un Valgas pašvaldību iedzīvotāji varēs neievērot pašizolāciju, ja tie ikdienā šķērsos Latvijas sauszemes robežu ar Igauniju.

Tas attiecināms uz personām, kuras ir deklarētas šajā teritorijā. Savukārt, ja personas Valkā ieradīsies no cita Igaunijas reģiona, piemēram Tallinas, pašizolācija būs jāievēro.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais