Parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas vēja parka projektu
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss elektroniski parakstījuši Ekonomikas ministrijas (EM) un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.
EM aģentūru LETA informēja, ka saprašanās memorands nosaka juridiski nesaistošu ietvaru kopīgai atkrastes vēja parka projekta pārvaldībai un finansēšanai starp Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju un EM.
Precīzs izmaksu un ieguvumu sadalījums tiks noteikts, pamatojoties uz priekšizpētes un izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem.
Iecerēts, ka projekta izstrādes un infrastruktūras izveidei varētu piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējumu, tādēļ tuvākajā laikā plānots nosūtīt pieteikumu Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņemšanai CEF ietvaros izpētes darbiem. Projekta ietvaros līdz 2030.gadam plānots izveidot lielas jaudas - vismaz 700-1000 megavatu - atkrastes vēja parku.
Atkrastes vēja parka projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt teritoriju, kā arī ar to saistīto infrastruktūru vēja parka izveidei.
Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka kopprojekta īstenošana ir iekļauta Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030.gadam.
Saprašanās memoranda mērķis ir veicināt Igaunijas un Latvijas kopīgu atkrastes vēja zonu attīstību un dot iespēju būvēt atkrastes vēja enerģijas parkus, lai palielinātu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpat tas paredz veicināt izmaksu efektīvu valstu ieguldījuma nodrošināšanu ES atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā un nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un pieejamu energoapgādi Igaunijā un Latvijā.
Vitenbergs pauda, ka vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga. "Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu. Paredzēts, ka vēja parku būvētu projektu attīstītāji, kuri tiktu noteikti atklāta konkursa ietvaros," pauda Vitenbergs.
Savukārt Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs atzina, ka kaimiņvalstu spēku apvienošana nozīmīgu enerģētikas projektu īstenošanai palīdzēs rast atbilstošāko un izmaksu efektīvāko risinājumu.
"Šāda veida sadarbība ir unikāla pasaulē - divas valstis apvienos savas zināšanas, lai uzlabotu elektrotīklu savienojumus un piegādes drošību reģionā. Vienlaikus pārrobežu sadarbība ļaus pieteikties ES līdzfinansējumam tīkla būvniecībai," sacīja Āss.
EM piebilda, ka, analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinātu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām.
2019.gadā Igaunijas valdības pārstāvji sāka sarunas ar Latvijas pārstāvjiem par iespējamu kopīgu atkrastes vēja parka projekta īstenošanu.
2019.gada decembrī, ekonomikas ministram tiekoties ar Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministru, tika panākta konceptuāla vienošanās par šāda projekta īstenošanu. Sekojoši EM, sadarbojoties ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, sāka darbu pie projekta īstenošanas. Kā pirmais solis tika identificēta nepieciešamība izstrādāt saprašanās memorandu, kurā iezīmēt projekta mērķi, nozīmi un būtiskākos īstenošanas principus un soļus.