Latvijā bankas, visticamāk, atvieglojumu sviras rādītājam nepiemēros, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Dace Jansone.
Viņa norādīja, lai palīdzētu bankām pārvarēt Covid-19 radīto ietekmi, Eiropas Komisija 2020.gada 24.jūnijā veica grozījumus regulējumā, paredzot arī atvieglojumu sviras rādītāja, kas ir pirmā līmeņa kapitāla attiecība pret riska nesvērto riska darījumu kopsummu, proti, aktīviem un ārpusbilances darījumiem procentos, aprēķināšanai. Lēmums paredz iespēju neiekļaut aprēķinā noteiktus darījumus ar centrālajām bankām.
Jansone arī atzīmēja, ka sviras rādītāja minimāla prasība - 3% - stāsies spēkā 2021.gada 28.jūnijā. Ja banka izvēlēsies piemērot atvieglojumu, tai būs jāatklāj arī sviras rādītājs, kāds tai būtu bijis, ja tā minētos riska darījumus nebūtu izslēgusi.
"Viens no nosacījumiem minēta atvieglojuma piemērošanai ir uzrauga lēmums un publiskais paziņojums par ārkārtas apstākļu esamību," uzsvēra Jansone, piebilstot, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien, 17.septembrī, paziņoja, ka ārkārtas apstākļi pastāv, un bankas, kas ir tiešā tās uzraudzībā, var piemērot atvieglojumus, aprēķinot sviras rādītāju.
Pēc Janosnes minētā, Latvijā tas attiecas uz nozīmīgām bankām - "SEB banku" un "Swedbank", taču FKTK septembrī plāno pieņemt analoģisku lēmumu attiecībā arī uz mazāk nozīmīgām bankām.
Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijas banku sektora sviras rādītājs ir 11%, kas būtiski pārsniedz topošo minimālo prasību un vidējo rādītāju Eiropā.
"Ņemot vērā minēto, prognozējams, ka šim lēmumam ietekmes uz Latvijas bankām nebūs. Visticamāk, Latvijas bankas atvieglojumu nepiemēros, jo tā piemērošana radīs lielu papildu pārskatu sagatavošanas slogu. Lēmums palīdz tām Eiropas Savienības bankām, kurām sviras rādītājs ir zems," skaidroja Janosne.
FKTK dati liecina, ka 2020.gada marta beigās Latvijas banku sektorā sviras rādītājs bija 11,22%.