Saeima noraida rosinājumu samazināt PVN gaļai, maizei un piena produktiem

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu izstrādātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz samazināt PVN likmi maizei, pienam un skābpiena produktiem bez piedevām, svaigai gaļai un olām.

Zaļo un zemnieku savienības frakcija, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti rosina šādas pārmaiņas ieviest no 2021.gada 1.janvāra.

Likumprojekta mērķis ir izskaust ēnu ekonomiku un radīt vienlīdzīgas konkurences noteikumus vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, lai palielinātu to produkcijas pieprasījumu, vienlaicīgi mazinot nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātai iedzīvotāju grupai, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo PVN sistēmu, valstī var būt divas PVN samazinātās likmes, kuras nedrīkst būt mazākas par 5%. PVN samazinātās likmes dalībvalsts nosaka tādām preču piegādēm un pakalpojumiem, kuras atbilst PVN direktīvā noteiktajām kategorijām. PVN direktīva arī nosaka, ka PVN samazināto likmi dalībvalsts var noteikt pārtikai cilvēku un dzīvnieku patēriņam.

Deputāti skaidroja, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu piemēro PVN samazinātās likmes pārtikas produktiem, pārsvarā samazināt PVN maizei, graudaugiem, pienam, piena produktiem, dārzeņiem, augļiem, gaļai. Atsevišķos gadījumos (Spānija, Itālija, Portugāle, Polija) īpaši samazinātas PVN likmes ir neapstrādātiem vai daļēji apstrādātiem produktiem.

PVN diferencēšana mazina nevienlīdzību, uzskata politiķi, piebilstot, ka pašlaik Latvijā ir viena no visaugstākajām ienākumu nevienlīdzībām visā ES.

Deputāti uzskata, ka samazinātās PVN likmes ieviešana nodrošinās atbalstu Latvijas vietējiem piena, skābpiena produktu, olu, maizes un gaļas ražotājiem. Svaigām, Latvijā ražotām pārtikas precēm pircēji dos priekšroku, ievērojami samazinoties gala cenai.

Tiek prognozēts, ka negatīvā ietekme uz budžetu tiks kompensēta gan ar nelielu patēriņa pieaugumu un no tā izrietošām pozitīvām fiskālām sekām, gan arī ar būtisku ēnu ekonomikas īpatsvara sarukšanu nozarē, mazinoties negatīvām sekām legāli strādājošiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā veiksmīgo pieredzi ar samazinātās PVN 5% likmes ieviešanu Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, gan lauksaimniecības produkcijas ražotāji, gan arī šo produktu tirgotāji ir atzinīgi novērtējuši samazinātās PVN likmes ieviešanu Latvijai.

PVN samazinājums uz 5% lielāko efektu radītu tieši svaigajiem produktiem ar mazu derīguma termiņu, tāpēc arī likumprojekta pielikuma uzskaitījumā ir minēti produkti bez piedevām, tai skaitā cukura, kā arī dzeramais piens ar derīguma termiņu, kas nepārsniedz 10 dienas, atdzesēta un svaiga, bet ne saldēta gaļa, maize bez piedevām, kā arī olas čaumalās.

Veicot turpmākos aprēķinus par iespējamo samazinātās 5% PVN likmes īslaicīgo negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, būtu jāņem vērā, ka, samazinot PVN noteiktai preču kategorijai, nebūtu krasi jāsamazinās iekasējamā PVN summai, jo ietaupījumu, kas būs radies no preces gala cenas, samazinoties nodoklim, iedzīvotāji pamatā iztērēs citām precēm, kurām būs 21% likme.

Tāpat prakse esot pierādījusi, ka ar samazinātā PVN īstenošanas rezultātiem augļiem un dārzeņiem sākotnējais aprēķinos iekļautais ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājums ticis aprēķināts krietni mazāks, nekā izrādījies īstenībā. Tas nozīmē, ka, rēķinot iespējamo sākotnējo negatīvo fiskālo efektu no neiegūtiem nodokļa ieņēmumiem, būtu jāņem vērā darbaspēka nodokļa iemaksas pieaugums, atsevišķiem ražotājiem pametot pelēko zonu.