Nespēj vienoties par konceptuālu atbalstu elektroniskai balsošanai referendumos pašvaldībās

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien vēl nespēja vienoties par konceptuālu atbalstu elektroniskai balsošanai referendumu rīkošanai pašvaldībās, paredzot to "Vietējo pašvaldību referendumu likumā".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Valdis Verners informēja, ka ministrija rosina izstrādāt jaunu balsošanas sistēmu dalībai referendumos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina noteikt, ka elektroniski referendumos varēs balsot pirms referenduma dienas, bet referenduma dienā tiks rīkota balsošanu klātienē.

Turklāt, tiek piedāvāts noteikt, ka elektroniskajā balsošanā varēs mainīt savu viedokli ar nosacījumu, ka tiks ņemts vērā pēdējais balsojums. Savukārt, ja referenduma dalībnieks pēc balsošanas elektroniski, būs nobalsojis arī klātienē, tad tiks pieskaitīta klātienē izdarītā izvēle.

Ja ir notikusi ielaušanās sistēmā un tiek ietekmēts balsojums, VARAM rosina paredzēt iespēju anulēt elektroniskās balsošanas rezultātus, to publiski izziņot un aicināt iedzīvotājus referendumā piedalīties klātienē referenduma dienā.

Turklāt elektroniskā balsošana netiktu paredzēta gadījumos, ja referendums jārīko par jautājumiem, kuri ir nobalsoti klātienes vēlēšanās. Piemēram, pašvaldības dome tiek ievēlēta tikai klātienes vēlēšanās, tādēļ referendumā par domes atlaišanu arī būtu iespēja nobalso tikai klātienē.

VARAM pārstāvis aicināja maksimāli ātri izšķirties par šādas elektroniskās balsošanas sistēmas izveidi, jo tās izstrādei būtu iespējams piesaistīt Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļus. Līdz ar to viņš aicināja deputātus konceptuāli vienoties par šādas sistēmas izstrādi.

Par šādas elektroniskās balsošanas ieviešanu pozitīvi izteicās vairākas pieaicinātās personas, piemēram, Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura uzsvēra, ka Latvija ir spējīga izstrādāt un ieviest šādus risinājumus un tam šobrīd ir nepieciešamie nosacījumi gan laba infrastruktūra, labs internets, gan cilvēku resursi.

Arī deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) uzsvēra, ka šī elektroniskās balsošanas sistēma ir obligāti jāizstrādā. Viņasprāt pieprasījums pēc iespējas nobalsot elektroniski no sabiedrības esot acīmredzams. Turpinoties pandēmijas draudiem, tā būs iespēja piedalīties referendumos cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamība to darīt attālināti. Savukārt atceļot pandēmiju, attālinātā balsošana iegūs nozīmi mobilitātes dēļ, kura strauji atjaunosies.

Viņa norādīja, ka referendumi būtu laba iespēja šo sistēmu izmēģināt, lai novērstu visus trūkumus un nākotnē šādu sistēmu varētu ieviest ne tikai referendumos, bet arī vēlēšanās.

Savukārt citi deputāti norādīja uz dažādiem riskiem saistībā ar elektronisko balsošanu. Politiķis Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja uz vairākiem trūkumiem vēl neizstrādātajā sistēmā, piemēram, par paredzēto balsu dzēšanu.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka ir nepieciešams speciālistu viedoklis par drošības aspektiem. Viņa neesot pret šādu elektronisko balsošanu, bet esot pret neizsvērta lēmuma pieņemšanu šāda jauninājuma ieviešanā. Viņai esot svarīgi, lai tiek ievēroti visi nepieciešamie drošības nosacījumi.

Savukārt komisijas sēdē pieaicinātā domnīcas "Providus" vadītāja Iveta Kažoka rosināja deputātus nesaistīt "Vietējo pašvaldību referendumu likumu" ar elektronisko balsošanu. Jo ja neizdotos vienoties par elektronisko balsošanu, par kuru nav izdevies vienoties jau septiņus gadus, tad tas vismaz neapturētu svarīga likuma virzību un pieņemšanu.

Komisijas sēdē deputāti vienojās, ka divu līdz trīs nedēļu laikā tiks sasaukta darba grupa, kas pārrunās elektroniskās balsošanas sistēmas izveidi un izteiks konkrētus priekšlikumus, kā tālāk virzīties. Un pēc tam komisija turpinās skatīt šo jautājumu.