Saeimas juristi nobažījušies, vai saziņa ar VID tikai caur ESD neierobežos personu tiesības

Saeimas Juridiskais birojs lūdzis parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju pārliecināties, vai plānotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" neierobežos iedzīvotāju tiesības saziņai ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Juridiskajā birojā uzsvēra, ka iesniegtais likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz nodokļu maksātāju iesniegumu iesniegšanas kārtību VID, attiecībā uz VID izdoto dokumentu paziņošanas kārtību nodokļu maksātājiem, kā arī attiecībā uz nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību.

Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam, lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, likumprojektā paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID un kas saistīti ar nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu, iesniegs tikai, izmantojot EDS, ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība.

Saeimas juristi uzsvēra, ka atbilstoši otrajā lasījumā atbalstītajai likuma redakcijai, citus iesniegumu iesniegšanas veidus varēs izmantot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, kā arī gadījumos, kas būs noteikti citos nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos. Atbilstoši otrajā lasījumā atbalstītajai pārejas noteikuma redakcijai, pāreja uz šādu iesniegumu iesniegšanas kārtību tiek īstenota no 2021.gada 1.janvāra.

Vienlaikus juristi vērsa komisijas uzmanību uz likumprojekta anotācijā ietverto norādi par patlaban papīra veidā iesniegto iesniegumu ievērojamo skaitu un to ka, šādu iesniegumu iesniegšanas veidu izmanto kā juridiskās tā arī fiziskās personas.

Šai sakarā Juridiskais birojs aicināja komisiju pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai trešajā lasījumā vēlreiz uzklausīt likumprojekta autorus, tostarp arī VID, lai pārliecinātos par to, ka šāda iesniegumu iesniegšanas kārtība neierobežos Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanu, it īpaši Satversmes 90. un 104.pantā noteikto pamattiesību īstenošanu.

Gadījumā, ja komisija būs guvusi pilnīgu pārliecību par to, ka jaunā iesniegumu iesniegšanas kārtība neierobežos Satversmē noteikto pamattiesību īstenošanu, Saeimas Juridiskais birojs aicināja pārliecināties arī par to, vai likumprojektā paredzētais pārejas periods par jaunā regulējuma spēkā stāšanos ir saprātīgs.

Juristi arī pauda, ka saistībā ar paredzētajām izmaiņām iesniegumu iesniegšanas kārtībā likumprojekts paredz izmaiņas arī VID izdoto dokumentu paziņošanas kārtībā. Turpmāk sev vēlamo dokumenta citu, nevis EDS, paziņošanas veidu būs tiesīgas izvēlēties tikai tās fiziskās personas, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas. Attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās ir paredzēta 2021.gada 1.janvārī.

Juridiskais birojs arī attiecībā uz dokumentu paziņošanas kārtības maiņu aicina komisijā vēlreiz uzklausīt likumprojekta autorus un pārliecināties par to, ka arī šāda dokumentu paziņošanas kārtība neierobežos Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanu, it īpaši Satversmes 90. pantā noteikto pamattiesību īstenošanu.

Arī attiecībā uz izmaiņām nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanas kārtībā (sākot ar 2021.gada 1.janvāri pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē), juristi mudina pārliecināties, ka šāda deklarāciju iesniegšanas kārtība nevienai personu grupai neradīs šķēršļus ar likumu noteiktā pienākuma un reizē ar to saistīto tiesību īstenošanā.