Patlaban Latvijā nav īpašu iemeslu pieaugt maksai par siltumu, biznesa portālam "Nozare.lv" teica Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) patlaban izskatīšanā nav siltumenerģijas tarifu projektu, kuros būtu plānots tarifu pieaugums, informēja komisijas pārstāve Daiga Reihmane. Tiesa, SPRK regulēšanas iespējas attiecas uz salīdzinoši ierobežotu uzņēmumu skaitu.
Pēc Akermaņa teiktā, asociācijas rīcībā nav ziņu par to, ka siltumenerģijas tarifs kaut kur varētu pieaugt. "Lielos mērogos nekas īpaši nepieaug," teica LSUA pārstāvis un piebilda, ka tam nav iemesla, jo, piemēram, gāzes cenu AS "Latvijas Gāze" sola saglabāt pašreizējā līmenī līdz gada beigām.
Šī iemesla dēļ daži siltumapgādes uzņēmumi, tuvojoties apkures sezonai, paziņojuši par tarifa pazemināšanu.
Siltums varētu sadārdzināties, ja nākamā valdība izlems paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi siltumam, kas patlaban noteikta 10% līmenī, teica Akermanis. Tai pieaugot līdz 21%, attiecīgā apmērā palielināsies arī maksa par siltumu.
SPRK norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem siltumenerģijas apgādē nepieciešams regulēt četras sfēras.
Tiek regulēta siltumenerģijas ražošana iekārtās ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu lielāku par vienu megavatu, siltumenerģijas pārvade pa cauruļvadiem, kuru diametrs ir lielāks par 200 milimetriem. Tāpat tiek regulēta siltumenerģijas sadale jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja kopējais tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā, kā arī siltumenerģijas tirdzniecība jebkuriem enerģijas lietotājiem, ja kopējais tirdzniecības apjoms pārsniedz 20 000 megavatstundu gadā.
Pavisam Latvijā darbojas ap 150 siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu, un lielākā daļa no tiem ir mazie ražotāji, uz kuriem attiecas tikai daļēja regulēšana. Pēc Reihmanes norādītā, tikai aptuveni 30 uzņēmumi atbilst pēdējiem diviem kritērijiem.
SPRK šogad lēmusi par AS "Daugavpils siltumtīkli" siltumenerģijas kopējiem tarifiem, kas stājās spēkā šā gada 10.aprīlī un salīdzinājumā ar iepriekšējiem bija par 8% zemāki. 15.janvārī stājās spēkā pērn decembrī apstiprinātie SIA "Vidzemes enerģija" siltumenerģijas tarifi Gulbenē, kas, salīdzinot ar iepriekšējo siltumenerģijas tarifu, tika samazināti par 11%.
15.septembrī regulators apstiprināja SIA "Žīguru namsaimnieks" siltumenerģijas ražošanas tarifu, bet 22.septembrī - SIA "Rebes sistēmas" siltumenerģijas ražošanas tarifu. "Žīguru namsaimnieks" ražo siltumenerģiju Žīguros, Žīguru pagastā, Viļakas novadā, par kurināmo izmantojot malku un kokmateriālu atgriezumus. "Rebes sistēmas" ražo siltumenerģiju divās katlumājās Talsu novada Sabilē, kā kurināmo izmantojot malku. Kā iepriekš skaidroja SPRK, precīzi salīdzināt jauno tarifu ar iepriekš spēkā esošo tarifu ir grūti, jo iepriekš uzņēmumiem tas aprēķināts citādāk.
Šogad vairāki uzņēmumi, kas siltumenerģiju ražo koģenerācijā, bija iesnieguši SPRK tarifu projektus saistībā ar akcīzes nodokļa piemērošanu gāzei, taču, tā kā nodoklis tika atcelts, uzņēmumi iesniegtos tarifu projektus atsauca, piebilda Reihmane.