Gauss: Aviācijas nozarei ir jānosargā darba vietas un jālido atbilstoši vīrusa ierobežojumiem

© Ģirts Ozoliņš/F64

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Gauss arī pauda, ka ilgtspējai vēl joprojām ir būtiska loma, neskatoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem, un pēc krīzes tai būs vēl lielāka nozīme.

"airBaltic" vadītājs norādīja, ka arī aviokompānijas jaunajā biznesa plānā "Destination 2020 Clean", kas pielāgots šī brīža situācijai, ir uzsvars uz klimatu un ilgtspēju.

Viņš atzina, ka tas ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai radītu tādu uzņēmuma biznesa stratēģiju, kurā viens no ilgtspējas mērķiem ir kļūt vēl draudzīgākiem videi. Tāpat Gauss ilgtspēju saistīja ar savienojamību. "Savienojamība ir svarīga, lai turpinātu Baltijas valstu savienošanu ar pasauli," viņš teica.

Gauss pauda, ka "airBaltic" ilgtspējas mērķos iekļaujas arī darbavietu radīšana, tostarp viņš minēja, ka līdz šim "airBaltic" bija atbildīgs par 30 000 darbavietu radīšanu Latvijā. "Mēs negribam pārtraukt šo darbu, mēs gribām turpināt," viņš piebilda.

Tāpat Gauss norādīja, ka "airBaltic" līdz šim izmantoja piecu veidu lidmašīnas, taču nākotnē koncentrēsies tikai uz vienu lidmašīnas tipu - "Airbus A220-300", kas palīdzēs ietaupīt degvielu par 82%. Vienlaikus "airBaltic" turpinās investēt elektriskajos dzinējos.

Gauss pauda pārliecību, ka krīze tiks pārvarēta, kā to aviācijas industrija spējusi izdarīt arī iepriekšējos 100 gados.

Viņš arī uzsvēra, ka "airBaltic" turpinās augt.

Jau ziņots, "airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Pirmajā pusgadā "airBaltic" pārvadāja 810 317 pasažierus, kas bija par 64% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt veikto lidojumu skaits samazinājās par 58% - līdz 12 501 lidojumam.

Tāpat vēstīts, ka "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.