Vides organizācijas kategoriski noraida atkritumu sadedzināšanu kā risinājumu, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu poligonos, pauda sabiedriskas vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāve Sanita Rībena.
Viņa atgādināja, ka līdz 4.jūlijam visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm bija jāievieš pirms pāris gadiem apstiprinātās ES direktīvas par atkritumiem. Viens no šo direktīvu mērķiem - samazināt atkritumu apglabāšanu poligonos.
Taču Latvijas vides eksperti uzskata, ka atkritumu dedzināšana ir dārga, piesārņojoša un novecojusi tehnoloģija, kas ir pretrunā ar Eiropas uzņemto aprites ekonomikas un klimata neitralitātes kursu. Organizācijas uzsver, ka, atkritumus sadedzinot, tiek zaudēti vērtīgi resursi, veicinātas klimata pārmaiņas un radīti toksiski atkritumi.
"Ja Latvija klimata krīzi uztver nopietni, atkritumu dedzināšanas attīstība ir nepieļaujama," uzskata Eiropas vides biroja pārstāvis Pjotrs Baržaks.
Rībena atzina, ka diskusijas par to, kā rīkoties, nepalielinot atkritumu sadedzināšanu, bet palielinot pārstrādi un samazinot radīto atkritumu apjomu, norisinās gan ES, gan nacionālo valstu līmeņos.
"Cilvēkiem patīk dedzināt. Cilvēks ir slinka būtne, dedzināt šķiet vienkāršāk, nekā meklēt jaunus risinājumus pārstrādei," apgalvo biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" vadītāja Jana Simanovska, piebilstot, ka, dedzinot atkritumus, tiek gan piesārņota vide, gan iznīcināts vērtīgs otrreiz pārstrādājams materiāls.
Savukārt vides zinātnieks Jānis Brizga komentēja, ka atkritumu apjoms Eiropā nesamazinās, un vairāku valstu pieredze rāda, ka atkritumu dedzināšana ierobežo atkritumu pārstrādi, jo ir jānodrošina nepārtraukta atkritumu plūsma uz dedzinātavu.
"Daudz svarīgāk par dedzināšanu būtu mazināt radīto atkritumu apjomu, ierobežot nepārstrādājama iepakojuma izmantošanu un veicināt pārstrādi," aicināja Brizga.