Valdība nākamnedēļ lems, vai Latvijai piedalīties NATO misijā Irākā

© Vladislavs Proškins/F64

Valdība otrdien, 8.septembrī lems, vai atbalstīt lēmuma projektu par Latvijas karavīru dalību NATO misijā Irākā līdz 2022. gada 1.novembrim.

Gala lēmums par Latvijas dalību misijā būs jāpieņem Saeimai.

Aizsardzības ministrija (AM) skaidro, ka 2016.gada oktobrī NATO aizsardzības ministri apstiprināja NATO iesaisti apmācību un vietējo drošības spēku spēju celšanas aktivitātes Irākā un tās reģionā. 2017.gada janvārī mobilās apmācību grupas sāka apmācību un spēju celšanas aktivitātes, liekot uzsvaru uz mācībspēku sagatavošanu.

2018.gada jūlijā pēc NATO samita tika pieņemts lēmums iesaistīties Irākas drošības spēku apmācībā plašākā mērogā, un paplašināt līdzšinējās aktivitātes, piešķirot tām misijas statusu, tādējādi izveidojot NATO misiju, kas pilnvērtīgi tika sākta 2018.gada oktobrī.

Pēc drošības situācijas saasināšanās šī gada sākumā, NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga savstarpējo konsultāciju laikā ar Irākas premjerministru Al-Kadhimi, Irākas premjers vairākkārtīgi ir lūdzis NATO pastiprināt atbalsta sniegšanu Irākas drošības spēku stiprināšanai.

Minētā NATO misija ir apmācību un padomu došanas misija, kas neietver kaujas uzdevumu funkcijas. Misijas galvenie uzdevumi ir atbalsta sniegšana un padomu došana efektīvai, ilgtspējīgai, pārskatāmai un visaptverošai Irākas valsts aizsardzības un drošības institūciju un civilā sektora izveidei.

Tas dod ieguldījumu Irākas spējai efektīvi cīnīties pret terorismu, jo sevišķi cīņā pret teroristu grupējumu "Daesh", un veicina Irākas spēju stabilizēt valsti kopumā, skaidro AM. Misijas sastāvā ir 550 līdz 600 liels militārais un civilais personāls un tās vadību līdz šī gada decembrim uzņēmusies Kanāda.

Savukārt no 2021.gada misijas vadību uzņemsies Dānija.

Ņemot vērā līdzšinējo Latvijas sadarbību ar Dāniju globālās koalīcijas operācijā "Inherent Resolve" Irākā, Dānija ir piedāvājusi Latvijai pievienoties minētajai NATO misijai Dānijas kontingenta sastāvā, sākot ar šī gada novembri.

AM pārstāvis Roberts Skraučs aģentūrai LETA iepriekš atgādināja, ka kopš 2016.gada neliela Latvijas karavīru vienība jau piedalās operācijā "Inherent Resolve" Irākā, kur nodarbojas ar vietējo drošības spēku apmācību.

Latvijas instruktori šajā operācijā atradās līdz pat šī gada sākumam, taču pēc Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas drošības situācija saasinājās un uz laiku Latvijas karavīri atgriezās dzimtenē. Latvija no minētās operācijas nav izstājusies, jo Saeima jau šī gada sākumā nolēma pagarināt termiņu dalībai pretterorisma operācijā Irākā līdz 2022.gada 1.februārim.

Attiecībā uz jau pieminēto NATO misiju, AM norāda, ka Latvijas dalība tajā dotu iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pilnveidot savas kaujas spējas, kā arī turpināt taktisko sadarbību un veicināt savstarpējo savietojamību ne tikai ar Dānijas bruņotajiem spēkiem, bet arī NATO kopumā.

Ņemot vērā, ka patlaban operācijas "Inherent Resolve" uzdevumi tiek optimizēti, un notiek NATO misijas apmācības funkciju paplašināšana, ir būtiski pārfokusēties un sniegt atbalstu NATO izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanai, atzīmē AM.

Ministrija akcentē, ka drošības situācija Irākā vēl joprojām ir nestabila, un neskatoties uz to, ka Irākas spējas ir ievērojami uzlabojušās, tomēr Irākas valdībai ir nepieciešams arī turpmāks atbalsts. "Daesh" Irākā darbojas pagrīdē, galvenokārt īstenojot uzbrukumus atsevišķos Irākas Ziemeļu, Austrumu un Dienvidu reģionos.

NBS plāno sākt dalību misijā ar vada lieluma vienību 34 karavīru sastāvā, taču ja nepieciešams vienību var palielināt līdz 40 karavīriem. NBS kontingenta plānotais uzdevums būtu nodrošināt spēku aizsardzību, fokusējoties uz bāzes aizsardzības nodrošināšanu, un misijas padomnieku drošas pārvietošanās nodrošināšanu misijas rajonā.

Skraučs nenoliedza, ka patlaban nevienā no lielākajām starptautiskajām misijām un operācijām, proti, Afganistānā un Mali Latvijas karavīru uzdevumos neietilpst pārvietošanās ārpus bāzēm.

Viņš skaidroja, ka dienests konflikta zonās vienmēr ir saistīts ar augstāku drošības risku. "NBS karavīri tiek sagatavoti dienestam šādos rajonos, turklāt Latvijai jau ir pieredze pirms vairākiem gadiem notikušajās starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā, kur viens no karavīru uzdevumiem bija saistīts ar pārvietošanos ārpus bāzes," norādīja Skraučs.

AM Latvijas dalību NATO misijā nodrošinās no aizsardzības resoram piešķirtā budžeta.

Kā vēstīts, jūnijā kļuva zināms, ka pēc aptuveni 11 gadu pārtraukuma Latvija plāno atgriezties starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR), līdz ar to šī varētu būt patlaban skaitliski lielākā NBS starptautiskā operācija, liecina AM sagatavotais Saeimas lēmuma projekts.

Kontingenta skaitliskais sastāvs nepārsniegtu 160 karavīru, un galvenie uzdevumi būtu patrulēšana, savu spēku aizsardzība, kaujas spēju uzturēšana jeb pašapmācība un ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu pildīšana. Saeima par Latvijas karavīru sūtīšanu uz Kosovu vēl nav lēmusi.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais