Austrumu slimnīcas vadītājs: Universitāšu slimnīcu infrastruktūra ir kritiskā stāvoklī
Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi, ka pašreizējā universitāšu slimnīcu infrastruktūra ar atsevišķiem izņēmumiem ir kritiskā stāvoklī, šādu viedokli šodien Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas diskusijā "Integrēta veselības aprūpes sistēma" pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis.
"Infrastruktūra, protams, nav vienīgais faktors, vēl svarīgāks ir personāls," norādīja Paeglītis, piebilstot, ka šajā sakarā cerīgi raugās uz jauno mediķu atalgojuma modeli, kas, viņaprāt, nesīs pārmaiņas.
Pēc slimnīcas valdes priekšsēdētāja sacītā, kvalitatīvai infrastruktūrai, kas ietver gan fizisku, gan tehnoloģisku infrastruktūru, ir jābūt, lai veidotos laba sadarbība starp dažādu līmeņu ārstniecības iestādēm.
"Ja kāds tiešām šaubās par to, ka slimnīcas infrastruktūra ir bēdīgā stāvoklī, es varu noorganizēt ekskursiju pa Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kas ir būvēts 1971.gadā, kur remonti nav bijusi kopš tā laika," izteicās Paeglītis.
Stūrakmens Austrumu slimnīcas infrastruktūras attīstībai būšot jaunu korpusu izveide, kuros ir mērķis pārvietot Tuberkulozes un plaušu slimību centru un Latvijas Infektoloģijas centru. Austrumu slimnīcā, Paeglīša ieskatā, būtu nepieciešama pacientu viesnīca reģionu pacientiem. Paeglītis izcēla arī pareizas ventilācijas sistēmas esamības nozīmi, jo bez tās "normāla ārstēšana nevar notikt".
Tikpat būtisks jautājums, pēc slimnīcas valdes priekšsēdētāja paustā, ir arī informāciju tehnoloģiju sistēmas un to savienojamība. "Mums ir vairāk nekā desmit dažādas informāciju tehnoloģiju sistēmas, kas ne visos gadījumos ir pilnībā savienojamas," pauda Paeglītis.
Austrumu slimnīcas valdes loceklis Aleksejs Višņakovs diskusijā mudināja neaizmirst, ka universitāšu slimnīcas ir vienlaikus arī valsts stratēģiskie punkti. "Ne tikai sarežģītā epidemioloģiskā situācijā, bet arī gadījumos, kad notiek liela mēroga negadījumi," piebilda Višņakovs.
Višņakovs skaidroja, ka runa ir par kompleksākiem gadījumiem, kur jāiesaistās vairāku specialitāšu ārstiem. "Faktiski infrastruktūra nav piemērota daudzu pacientu vienlaicīgai glābšanai - mēs šobrīd neesam spējīgi nodrošināt tādu gatavības režīmu, kuru vajadzības gadījumā mēs varētu palaist," pauda Austrumu slimnīcas valdes loceklis.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols diskusijā skaidroja, ka ārstniecības iestāde plāno izveidot vienotu platformu jeb virtuālo bērnu ciematu, kas tostarp iekļautu dažādus mākslīgā intelekta risinājumus, apkopojot tos vienuviet. Šajā platformā tiktu apvienoti arī visi bērnu veselības sistēmā iesaistītie mediķi.
"Mūsu mērķis ir tiešām apvienot visus šos bērnu veselībā iesaistītos speciālistus par vienas ekosistēmas dalībniekiem. Tā būs ekosistēma, kas veicinās gan informācijas un datu apmaiņu, gan speciālistu sadarbību un arī zināšu kompetenču pārnesi labāku rezultātu sasniegšanai. Runa ir par visiem bērniem Latvijā, ne tikai Bērnu slimnīcā," stāstīja Ābols.
Slimnīcas, pēc Ābola paustā, savukārt būtu īstā vieta kompetenču centru veidošanai, kas nodrošinātu gan metodisko vadību, gan klīnisko praksi, tostarp arī simulācijās balstītu izglītību gan ārstiem, gan māsām, kā arī ikvienam bērnu medicīnas profesijas pārstāvim.