Administratīvi teritoriālās reformas sekmes noteiks to pavadošo likumu kvalitāte, šodien uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, šādu viedokli pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Levits uzrunas centrā izvirzīja vārdu "ilgtspēja", jo tā ir spēks ilgi pastāvēt, vērtību apzināšanās un nodošana nākamajām paaudzēm, kā arī mērķtiecīga rīcība, veidojot tādu nākotni, kurā šīs vērtības var pastāvēt.
Viņaprāt, labs atskaites punkts ilgtspējas mērķiem ir desmit gadi, tātad 2030.gads, jo tas nav pārāk tālu, lai ļautos sapņiem, un nav pārāk tuvu, lai apmaldītos taktikas sīkumos.
Prezidents pauda, ka Latvijas ilgtspējīga un vienmērīga attīstība ir mērķis pavasara Saeimas sesijā pieņemtajai Administratīvi teritoriālajai reformai, jo lielākiem novadiem būtu ekonomiski lielāka jauda un labāka spēja sniegt pakalpojumus.
Tomēr viņš arī uzsvēra, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās vēl nebūt nenozīmē sekmīgi pabeigtu reformu. Likums daudzus būtiskus jaunās pašvaldību iekārtas jautājumus ir atstājis citu likumu regulējumam, un tieši šie - pavadošie likumi - noteiks, vai administratīvi teritoriālā reforma kopumā būs vai nebūs sekmīga.
Levits sola drīzumā Saeimā iesniegt likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm, jo šādu likumu paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 3.panta otrā daļa. Likumprojekta mērķis ir veidot tālredzīgu valsts politiku latviskuma daudzveidības saglabāšanai un kultūrvēsturiskās vides ilgtspējīgai attīstībai. Stiprinot piederību vietējām kopienām, lokālajām kultūrtelpām un latviešu vēsturiskajām zemēm, tiks stiprināta kopējā nacionālā identitāte.
Valsts prezidents aicināja ikvienu apzināties mūsu paaudzes atbildību. "Ja nākamajām paaudzēm mūsu kultūrvēsturiskā vide būs pieejama vismaz tādā pašā apjomā, kādā tā šodien ir pieejama mums, tad šī likuma mērķis jau būs sasniegts," uzskata Levits.
Viņaprāt, ir atzīstami, ka Saeima, pieņemot administratīvi teritoriālās reformas likumu, jau ir lēmusi par vietējo kopienu - pagastu un mazpilsētu - tiesībām pašām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai. Levits uzsvēra, ka pagastos un mazpilsētās nedrīkst rasties sajūta, ka valsts ir tālu un viņus aizmirsusi. Tāpat jāņem vērā, ka vēlētas pārstāvniecības nevar pilnvērtīgi aizstāt ar dažādiem līdzdalības mehānismiem.
"Tie visi ir labi, un bet tiem trūkst galvenais - demokrātiskā leģitimitāte. Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam šīs vietējo kopienu tiesības ietvert likumā. Mēs visi sagaidām, ka šis uzdevums tiks izpildīts," atgādināja Levits.
Demogrāfijas un ģimeņu politikai Latvijā trūkst politiski atbildīgas vadības, šodien uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, šādu viedokli pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Levits uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama mērķtiecīga un uz konkrētiem, pārbaudāmiem rezultātiem vērsta demogrāfijas un ģimeņu politika.
"Mums ir ministrijas, nodaļas un institūcijas, kas kaut kādā līmenī atbild par ģimeņu un bērnu lietām, taču demogrāfijas politika pie mums līdz šim netiek uzskatīta par konsolidētu politiku ar prioritāru nozīmi un atbilstošu finansējumu," pauda amatpersona.
Viņš uzsvēra, ka demogrāfijas politikas centrā ir ģimeņu atbalsta politika, taču tā ir plašāka un ietver, piemēram, arī nodokļu politiku, kura orientējas uz reāliem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem, mājokļu politiku, tā ir inteliģenta remigrācijas politika, un citas jomas, kas ir svarīgas tautas ataudzei.
Levits skaidroja, ka demogrāfijas un ģimeņu politika ir tipiska pārnozaru politika. Taču tai, viņaprāt, trūkst efektīvas pārnozaru vai tā sauktās horizontālās pārvaldības.
"Tai trūkst politiski atbildīgas vadības, kam šī politika prioritātes ziņā ir pirmā, un nevis kaut kādā piektā vai desmitā vietā. Igaunija savu demogrāfijas un ģimeņu politiku aizsāka jau pirms gadiem, un tagad rezultāti ir redzami. Igaunijas valdības sastāvā ir iedzīvotāju lietu ministre, kas politiski šo valsts ilgtspējai tik svarīgo jomu pārrauga kopumā. Arī mums jāatrod piemērots institucionāls risinājums," teica Levits.
Viņš atgādināja, ka vēl pavasara sesijas noslēgumā aicinājis deputātus, pievērst uzmanību tam, ka aizvien sarežģītākajai 21.gadsimta pasaulei neatbilst 19.gadsimtam raksturīgā valsts pārvaldes sistēma ar nodalītām ministriju atbildībām par klasiskajām politikas nozarēm, ārpusē atstājot vairākas modernai valstij prioritāras jomas, kas prasa politiski atbildīgu vadību.
Levita ieskatā blakus demogrāfijas politikai cits raksturīgs piemērs šim deficītam ir informācijas telpas kvalitātes un drošības politika. Tās sektori iekrīt vairāku ministriju pārziņā, taču nevienai tā nav prioritāte, un, piemēram, sociālo mediju jomā valstij vispār nav nekādas politikas. Tomēr tieši tas, cik kvalitatīva vai piesārņota ir informācija, kuru lietojam, ietekmē to, cik racionāli, vai, tieši otrādi, tumsonīgi ir mūsu lēmumi.