Valdība, trešdien lemjot par nodokļu izmaiņām no 2021.gada, tomēr vēl nevērtēs iespējamo atteikšanos no autoratlīdzībām.
LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos paredzēts, ka no 2021.gada vairs nebūs speciālais režīms autoratlīdzībām. Pēc FM sniegtās informācijas 2019.gadā 39 006 personas bija reģistrētas kā autoratlīdzību saņēmēji.
Sākoties valdības sēdei, kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) rosināja no šīs dienas valdības sēdes dienaskārtības neizņemt jautājumu par iecerētajām izmaiņām nodokļos, tomēr mudināja nodokļu izmaiņu kontekstā neskatīt jautājumu par atteikšanos no autoratlīdzībām.
Kultūras ministrs aicināja no valdības sēdes protokllēmuma projekta izņemt punktus, kas paredz izslēgt no normatīvajiem aktiem autoratlīdzību saņēmēju speciālo režīmu. Tā vietā bija plānots paredzēt, ka nodokļa maksātājiem, kas gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus no zinātnes, literatūras un mākslas darbu radīšanas, kā arī par atklājumiem, izgudrojumiem un no rūpniecisko paraugu radīšanas, attiecībā uz minētajiem ieņēmumiem pastāv izvēles iespēja piemērot saimnieciskās darbības izdevumus uz attaisnojuma dokumentu pamata likumā noteiktajā kārtībā vai piemērot izdevumu normu 25% apmērā no ieņēmumiem.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalstīja kultūras ministra aicinājumu, piebilstot, ka attiecībā uz autoratlīdzībām plānots piedāvāt jaunu risinājumu, par kuru plānots informēt vēlāk.
Pēc valdības sēdes finanšu ministrs mediju pārstāvjiem skaidroja, ka autoratlīdzību sistēmu nav plānots likvidēt, bet gan sakārtot. Kā piemēru viņš minēja tā dēvētās pasīvās autoratlīdzības, kas tiek izmaksātas par mūzikas atskaņošanu, grāmatu izdevējdarbību.
Reirs piebilda, ka šodien valdība konceptuāli atbalstījusi izmaiņas nodokļos, bet trīs nedēļu laikā tiks izstrādāts detalizēts izmaiņu piedāvājums.
Pret priekšlikumu atteikties no autoratlīdzībām iepriekš iebilda Kultūras ministrija, kas uzskata, ka šāds solis radīs papildus šoku kultūras nozarei. Tāpat Nacionālā kultūras padome autoratlīdzību likvidēšanu no 2021.gada vērtēja kā sasteigtu lēmumu. Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvās padome pauda iebildumus pret iecerēto lēmumu.