Pievienotā vērtību nodokļa (PVN) likmes samazināšana svaigai pārtikai atbalstītu sociāli mazāk aizsargātos un uzlabotu to labklājību, pirmdien mazumtirgotāja "Maxima Latvija" diskusijā sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, pārtikas ražošanas un lauksaimniecības nozaru eksperte Irina Pilvere.
Viņa uzsvēra, ka PVN samazināšana nav nekas jauns, taču tā ieviešanas prakse ir izaicinājums. Līdz šim piemērotā samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem 5% apmērā bijis Latvijas veiksmes stāsts, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tajā pašā laikā vienlaikus ir iespēja izaugsmei. Piemēram, izvērtējot lielo, ekonomiski bagāto Eiropas valstu pieredzi, piemērojot PVN likmi 3% apmērā.
Kā stāstīja LLU profesore, samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem ir bijis būtisks atbalsts tiem iedzīvotājiem, kam ir zemi ikmēneša ienākumi un kuri ir sociāli neaizsargāti. "PVN ir jāuzskata par sociāli politisku elementu, jo mums ir milzīga nevienlīdzība starp zemiem un augstiem ienākumiem," viņa teica, piebilstot, ka brīžos, kad valstij nav naudas, samazinātais PVN ir solis atbalstīt iedzīvotāju labklājību un būtisks atbalsts ražotājiem, taču vienlaikus ienākumi valsts budžetā samazinās.
Pilvere atzīmēja, ka PVN samazinājums palielinās produktu patēriņu, veicinās nodarbinātību lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, pieaugs uzņēmēju apgrozījums, samazināsies "pelēkās ekonomika" un paātrināsies ekonomikas atjaunošanās.
"Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs Viktors Troicins sacīja, ka jautājums ir aktuāls ne tikai vietējiem pārtikas ražotājiem, bet arī "Maxima" tīklam. Kā norādīja "Maxima Latvija" vadītājs atklāja, ka veikalu tīklam vietējā pārtika ir svarīga un sortimenta veidošanā izvēlas to prioritāri. Taču svaigās pārtikas sortimentu nosaka arī sezonalitāte, bet arī tajos brīžos primāri izvēlas vietējo ražotāju pārtiku.
Kā stāstīja Troicins, dienas laikā 175 "Maxima" veikalos ienāk 300 000 pircēju, kuru grozos 70% no visa pirkuma veido svaiga pārtika. Līdz ar to "Maxima Latvija" iestājas par zemām cenām kvalitatīviem produktiem, kas mudina PVN samazinājumu uzskatīt par būtisku atbalstu ekonomikai, pircējam un vietējam pārtikas ražotājiem. "Ja Latvija būs pirmā tirgū, mēs būsim tikai ieguvēji," sacīja "Maxima Latvija" vadītājs.
"Maxima Latvija" korporatīvais vadītājs Jānis Vanags sacīja, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2019.gadā Latvijā iedzīvotāji pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem atvēlēja 23,3% savu ienākumu. Savukārt "Eirostat" dati 2018.gadā liecina, ka 18% ieņēmumu iedzīvotājs tērē pārtikai. Vanags uzsvēra, ka "Maxima Latvija" PVN samazinātās likmes iniciatīvas potenciālu vērtē augstu, jo saskatīja, ka tas ir būtisks atbalsts ģimenēm.
Jūlijā beigās sākta parakstu vākšana par PVN samazinātās likmes 5% apmērā piemērošanu pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Iniciatīvu "Samazinām PVN pārtikas produktiem" iesniedzis "Maxima Latvija" sadarbībā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un biedrību "Zemnieku saeima". Patlaban savākti nedaudz vairāk kā 3020 parakstu.
Lai turpinātu parakstu vākšanu par samazinātā PVN likmi svaigai pārtikai, Vanags atklāja, ka "Maxima" veikalos drīzumā būs izvietoti stendi, kuros pircēji varēs parakstīties par iniciatīvas virzīšanu Saeimā.
LETA jau ziņoja, ka patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.
Pārtikas audzētāji jau iepriekš pauduši satraukumu par samazinātās PVN likmes 5% apmērā pārskatīšanu augļiem un dārzeņiem. Pārtikas audzētāji norādīja, ka patlaban nebūtu korekti pārskatīt un atcelt PVN samazināto likmi augļiem un dārzeņiem, ņemot vērā, ka pārtikas audzētāji ir cietuši Covid-19 periodā.
Tāpat ziņots, ka "Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 836,727 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 25,5% un bija 27,496 miljoni eiro.
Kompānija "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "Lincoln Land Erste", bet patiesais labuma guvējs ir Nerijs Numavičs. Uzņēmums ir daļa no holdinga kompānijas "Maxima Grupe".