Romas katoļu baznīca nāk klajā ar savu nostāju Bruknas muižas skandālā

Ņemot vērā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētos iespējamos bērnu tiesību pārkāpumus Bruknas muižas biedrības "Kalna svētību kopiena" vadītāja priestera Andreja Mediņa rīcībā, sakarā ar kuriem ir ierosināta pārbaudes lieta, sabiedrībai atklāts Romas katoļu baznīcas Latvijā Bīskapu konferences oficiālais paziņojums.

"Romas katoļu Baznīca Latvijā, abstrahējoties no emocijām, kas saistītas ar notikumu, vispirms uzsver, ka Baznīca novērtē ikviena cilvēka, šajā gadījumā arī priestera Andreja Mediņa, darbu, kas tiek veikts sabiedrības labā, strādājot ar atkarībās nonākušiem cilvēkiem un esot klāt viņu atlabšanas procesā. Tas nav viegls darbs, un ne katrs to spēj uzņemties. Būtu nepareizi pieļaut, ka A. Mediņa ieguldījums tiktu izpostīts virspusēji emocionālas publiskas tirzāšanas rezultātā, bez skaidrības par reāliem faktiem.

Ir svarīgi sekot līdzi likumu ievērošanai un iestāties par ētisku un pareizu rīcību. Tomēr dažreiz, kad vainīgo meklēšana un notiesāšana kļūst par pašmērķi, mēs kļūstam akli un vienaldzīgi pret tiem darbiem, kas ir izdarīti labi. Cilvēka dabā ir pieļaut kļūdas, tomēr tikpat svarīgi ir tās atzīt un vērst par labu. Tāpat jāņem vērā, ka cilvēks notikumiem un saņemtajai informācijai vienmēr piešķir savu interpretāciju, tāpēc faktu pārbaudīšana pirms secinājumu izdarīšanas arī šajā gadījumā ir kritiski svarīgi.

Aicinām paskatīties plašāk uz šo situāciju, pārdomājot, vai (iespējams, nepamatota) cilvēka sodīšana, saasināti iztirzājot šo gadījumu publiskajā telpā, kādam būs ieguvums? Vai tādā veidā nenotiesājam cilvēku, pirms vēl atbildīgās institūcijas ir devušas savu gala vērtējumu?

Jebkuras situācijas objektīvs izvērtējums pēc būtības var dot arī pozitīvus rezultātus. Proti, tiesībsargājošo institūciju pārbaužu rezultāti varētu palīdzēt pilnveidot A.Mediņa veikto darbu ar pusaudžiem.

Ir svarīgi likumu interpretēt ne tik daudz burtiski, bet gan izprast likuma garu. Likumdevējs gribēja darīt labu nepilngadīgajiem tos aizstāvot, bet ieticēsim tam, ka arī A.Mediņš grib šiem jauniešiem labu. Vai aizliedzot A.Mediņam darboties ar jauniešiem, mēs tiešām šiem jauniešiem palīdzēsim?

Atzīstam, ka A. Mediņa valodas stils ir skarbs un daļai no sabiedrības nepierasts, un tādēļ dažkārt var tikt uztverts kā aizvainojošs. To nevēlamies popularizēt vai atzīt kā normu. Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs šajā sakarā norāda: „Katram cilvēkam ir savs runas stils. Priesteris Mediņš ir pazīstams ar savu tiešo un piparoto runas veidu. Jāatzīst, ka man personīgi šāds runas stils nav tuvs. Tomēr līdz šim par viņu ir sajūsminājušies gan žurnālisti, gan daudzi sabiedrības pārstāvji. Pirms dažiem gadiem viņam arī tika piešķirta Latvijas Lepnuma balva par ieguldījumu sociālajā jomā. Tagad pēkšņi viss ir mainījies sabiedrības acīs.”

Tomēr ļoti svarīgi uz šī fona analizēt ne tikai izvēlēto metožu trūkumus, bet vienlaikus aizdomāties, ka, iespējams, mums visiem (sabiedrībai) trūkst izpratnes par ģimeni kā vērtību un prasmju šīs vērtības kopšanā, kas var kalpot par iemeslu, kāpēc pusaudžiem rodas grūtības veiksmīgi pārvarēt attīstības krīzi, kurā ikviens cilvēks nonāk pusaudža vecumā. Tomēr novērojumi liecina, ka laika gaitā, diemžēl, ģimenes vērtība ir transformējusies un daudziem vecākiem ir grūtības ar autoritātes saglabāšanu savu atvašu priekšā. Vecākiem trūkst zināšanu par to, kā atbalstīt bērnu šajā emocionāli grūtajā posmā. Tā rezultātā pusaudži nododas deviantai uzvedībai, kā rezultāts ir nepieciešamība pēc tādām vietām kā “Kalna svētību kopiena”.

Apzināmies, ka darbs ar pusaudžiem, īpaši tiem, kas nonākuši dažādu atkarību varā, kuru dzīvē pieaugušie vairs nav autoritāte, kuri ir zaudējuši ticību nākotnei un pastāvošajai iekārtai, ir sarežģīts, pieprasa plašas zināšanas, kā arī ir emocionāli smags, tāpēc novērtējam A. Mediņa drosmi uzņemties atbildību un darboties šajā jomā. Saskaņā ar paša priestera preses konferencē teikto, kopienā, kura pamatā nav domāta šāda vecuma cilvēkiem, bet gan pieaugušiem cilvēkiem, kas nonākuši dažādu atkarību varā, nonāca pusaudži, kuru vecāki lūguši palīdzību. Tie bija bērni, ar kuriem nespēja tikt galā viņu vecāki, jaunie cilvēki, kuriem, iespējams, bija aizvērušās jau vairāku skolu durvis, cilvēki, kuriem, iespējams, pretējā gadījumā nebūtu, kur doties un saņemt atbilstošu palīdzību vai iespēju sākt jaunu dzīvi.

Lai bērni nenonāktu tādās situācijās, kuru rezultātā viņiem jāmeklē palīdzība “Kalna svētību kopienā” un līdzīgās institūcijās, pirmām kārtām vecākiem būtu jāvērš vairāk uzmanības sociālās hierarhijas izpratnes veidošanai. Tāpat, lai mazinātu apjukumu un pilnveidotu sapratni ģimenes locekļu starpā, jo īpaši pusaudžu un vecāku starpā, vecākiem būtu apzinātāk jādomā par savstarpēja dialoga un cieņpilnas komunikācijas veidošanu. Jo īpaši tāpēc, ka dzīvojam informatīvi pārsātinātā laikmetā, kur tiek dzēstas robežas starp labu un sliktu, starp tikumu un ļaunumu. Bērni un pusaudži mācās no vecāku parauga - tikai vecāki spēj iedot bērniem izpratni un spēju kritiski izvērtēt sabiedrībā notiekošo. Tāpat Baznīca aicina vecākus ikdienā pašiem būt par labo piemēru saviem bērniem, par kristīgo un vispārcilvēcisko vērtību nesējiem nākamajām paaudzēm.

Šobrīd, pirms tālāko secinājumu izdarīšanas, ļausim atbildīgajām instancēm izpētīt situāciju, lai saprastu, ko priesteris Mediņš savā darbā ir izdarījis atbilstoši un ko, iespējams, var uzlabot, lai kopiena varētu produktīvi turpināt savu darbu, veicinot atkarīgo personu pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā."

Jau ziņots, ka, veicot atkārtotu pārbaudi 20.augustā biedrībā "Kalna svētību kopiena", kas darbojas Bruknas muižā Bauskas novadā, VBTAI kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi neguva pilnīgu pārliecību, ka iepriekš konstatētie bērnu tiesību pārkāpumi neturpinās, aģentūru LETA informēja VBTAI pārstāvis Taivo Trams.

Ņemot vērā VBTAI iesniegumu par pārbaudēs Bruknas muižā konstatēto, policija sākusi resorisko pārbaudi, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no VBTAI, Bauskas iecirkņa amatpersonas ir sākušas resorisko pārbaudi. Likumsargi skaidro visus apstākļus par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar jauniešu uzturēšanos Bruknas muižā Bauskas novada Dāviņu pagastā.

Mediņš noliedz lielāko daļu pārkāpumu, saistībā ar kuriem VBTAI ierosinājusi pārbaudes lietu.

Pēc viņa paustā, kāds tētis esot izdomājis konstatētos pārkāpumus, lai atriebtos par to, ka no Bruknas tika "izmests" viņa bērns, tāpēc šis incidents ir sācies.

Prāvests norādīja, ka Bruknas muižā dzīvojošajiem jāievēro ļoti stingri noteikumi un liela disciplīna, tomēr, ja viņus tas neapmierina, viņi jebkurā brīdī drīkst kopienu pamest. Tāpat viņš norādīja, ka šī esot pirmā sūdzība par Kalna svētību kopienu.

Viņš apgalvoja, ka neredz iemeslu sevi attaisnot, jo apsūdzības neesot nedz izmeklētas, nedz noskaidrotas, bet viņš sabiedrības acīs jau esot "baigā cūka", un to viņš pieņemot ar "lielu mīlestību".

"Tas mani padara garīgi līdzīgu Jēzum, un es ar to lepojos. Es nebaidos no cietuma un nomelnojumiem, jo dzīve mani ir rūdījusi. Zinu, ka šis notikums ir fantastiska pieredze būt par liecību, sevišķi šodien, kad apzināmies, cik šo krimināli tizlo jauniešu priekšā esam vāji," izteicās prāvests. Tāpat savā runā viņš minēja, ka "tizlie vecāki sava mazā pirdiena priekšā neko nevarēja izdarīt", tāpēc bija spiesti lūgt palīdzību šai kopienai.

Mediņš stāstīja, ka apsūdzības par 13 stundu darba dienu un nepieejamu ūdeni esot meli. Viņš skaidroja, ka tie, kuri dodas strādāt uz lauka, katru rītu paņem ūdens burkas. "Ja kāds mazais tizlenis nav aiz slinkuma to ūdeni paņēmis, piedodiet," pauda prāvests.