Stankevičs izceļ nepieciešamību stiprināt kristīgo izglītību un izveidot katoļu TV

Latvijā būtu nepieciešams stiprināt kristīgo izglītību un izveidot katoļu televīziju, savas kalpošanas desmitgadei veltītajā misē Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē sacīja katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.

Kā aģentūru LETA informēja katoļu baznīcas Informācijas centrā, uzrunā Stankevičs atzinis, ka noticis ir daudz, bet "gribētos darīt tikpat un pat vairāk". Viņš uzsvēra, ka vispirms svarīgi ir pabeigt iesāktos praktiskos darbus attiecībā uz ēku sakārtošanu, domājot par saules un zemes siltuma izmantošanu, tādā veidā mazinot ēku uzturēšanas izdevumus.

Tāpat esot svarīgi nostiprināt kristīgās izglītības sistēmu, turpināt darbu pie katoļu televīzijas izveides, kā arī ieguldīt enerģiju garīdznieku un ticīgās tautas tālākai izglītošanai un formācijai. Lai šos un citus mērķus sasniegtu, Stankevičs uzskata, ka ir nepieciešams darboties trīs virzienos.

Pirmkārt, esot nepieciešams pievērsties domai par garīgo līderību. "Mums, sabiedrības līderiem ir dots daudz. Dievs mums ir devis iespēju runāt uz cilvēkiem - runāt uz viņu prātiem un dvēselēm. Līdz ar šīs iespējas piešķiršanu viņš no mums sagaida atbildības uzņemšanos par to, kā to pielietojam," sacīja arhibīskaps. Viņš skaidroja, ka līderiem svarīgi instrumenti ir vārds, ietekme un vara, kas jāizmanto atbildīgi un ar mīlestību, kalpojot sabiedrībai.

"Ikviena līdera uzdevums ir kalpot - kalpot sabiedrībai un darīt to ar apziņu par savu ietekmi. Brīnišķīga manas kalpošanas desmitgades dāvana būtu apziņa, ka gan es pats, gan katrs klātesošais sāk apzināties sevi kā līderi un apzināties līderi sevī," teica arhibīskaps, kā arī aicināja uz tikumisko līderību, kuras pamatā "ir tā saucamie četri kardinālie tikumi - apdomība, taisnīgums, drosme un mērenība, toties cēlsirdība un pazemība ir līderisma būtība".

Otrkārt, arhibīskaps esot norādījis, ka savas turpmākās kalpošanas laikā vēlas mērķtiecīgāk pievērsties Latvijas sabiedrības garīgās atmodas veicināšanai "caur dievišķās atklāsmes jeb "Labās Vēsts" tālāknodošanu, izmantojot mūsdienu plašsaziņas līdzekļus un paplašinot līdzšinējo ekumenisko sadarbību konfesiju starpā".

Kā trešo savas kalpošanas stūrakmeni Stankevičs norādījis arī nepieciešamību "virzīt sabiedrības domu uz patieso vērtību apzināšanos". "Pēdējos gados ir spilgti vērojams, ka sabiedrība meklē ceļu - vai varbūt atpakaļceļu - pie garīgām vērtībām. Ceļu pie jēgas un eksistences apzināšanās. Ceļu pie Dieva," paudis Stankevičš, vienlaikus atklājot, ka baznīcā vēla atsaukties šai tendencei, parādot, ka arī baznīca, kristīgā ticība un tās piedāvātās garīgās prakses ir viens no ceļiem, kā ir iespējams nonākt pie iekšēja piepildījuma.

Savā runā arhibīskaps arī uzskaitīja norises un paveiktos darbus, par kuriem viņam ir gandarījums. Pēc viņa paustā, šai laikā ir nosiltināti Rīgas arhidiecēzei svarīgu ēku kompleksi, kā, piemēram, kūrija, Latvijas Starpdiecēžu augstākais Garīgais seminārs un Rīgas Katoļu ģimnāzija. Tāpat ir atjaunota bīskapa rezidence, kā arī turpinās darbs pie Svētā Jēkaba katedrāles renovācijas.

Arhibīskaps arī pauda prieku par to, ka attīstās vietējās baznīcas mācību iestādes, un, ka jau otro gadu Rīgā darbojas starptautiskais misiju garīgais seminārs "Redemptoris Mater".

Kā pozitīvu ieguvumu Stankevičs minēja "Radio Marija Latvija" izveidi, rehabilitācijas centra atkarīgajiem "Betlēmes māja" dibināšanu un draudžu žēlsirdības darba jeb "Caritas" grupu darbību, kas palīdz nabadzīgajiem cilvēkiem.

Katoļu baznīcas Informācijas centrā norādīja, ka arhibīskapu ieradās apsveikt Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), ministri, mākslas un kultūras pārstāvji un daudzi citi.

Baznīcā norādīja, ka pēc mises Rīgas arhibīskaps saņēma daudz laba vēlējumu un apsveikuma vārdus. Valsts prezidents esot augstu novērtējis arhibīskapa ieguldīju ekumenisma veicināšanā. "Ekumenisma jautājumu aktualizēšana un aktīva dialoga veicināšana ar citām konfesijām, un arī tiem cilvēkiem, kuri nepieder pie kādas reliģijas, ir Jūsu kalpojumu spilgti raksturojoša iezīme," sacījis Levits, papildinot, ka vēlas izcelt arī arhibīskapa atvērtību "dialogam ar dažādām sabiedrības grupām par visai sabiedrībai un Latvijas valsts attīstībai būtiskiem jautājumiem".

Gan Valsts prezidents, gan Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Elita Kuzma savās uzrunās esot uzsvēruši, ka nākamajā gadā apritēs 100 gadi, kopš Svētais Krēsls ir atzinis Latviju "de iure", bet 2022.gadā tiks atzīmēta Latvijas un Svētā Krēsla konkordāta noslēgšanas simtgade.

Levits sacījis, ka Latvijas valstij un sabiedrībai tās ir nozīmīgas jubilejas, kas būtu atzīmējamas, jo tās veicina labāku izpratni par vēsturiskajiem notikumiem ne tikai Svētā Krēsla un Latvijas attiecībās, bet arī visā mūsu tautas vēsturē, un tās iezīmē arī jaunas perspektīvas attiecībās starp Svēto Krēslu un Latviju.