Dzīvnieku patversmes lūdz ziedot gan pārtiku, gan segas un spilvenus, jo pamesto dzīvnieku ir daudz vairāk, nekā patversme spējīga izmitināt. Piemēram, Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmē Līčos pašlaik mājvieta dota trīsreiz vairāk suņiem, nekā ir oficiāli paredzētais vietu skaits.
Var jau meklēt vainīgos un arī atrast – rudens, krīze, aizkavējušies likumi, bet problēma tāpēc mazāka nekļūst.
It kā klaidoņi
Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu ar SIA Dr. Beinerts par klaiņojošo suņu izķeršanu pilsētā. Klīnikā Neatkarīgajai pastāstīja, ka kopš maija bijuši 332 izsaukumi, un tas esot daudz. Piemēram, Rīgas domē pusotra mēneša laikā saņemti 135 iesniegumi par kaķu ķeršanu. Pašlaik parādoties jauna tendence – saimnieki suņus uz vairākām dienām izlaiž uz ielas, lai paši meklē barību. Kad tādu dzīvnieku noķer un atved uz klīniku, drīz vien ir klāt kāds, kurš pieprasa suni atdot, jo šis esot vien izgājis pastaigāties. Piemēram, par kādu labradoru cilvēki uz klīniku zvanījuši vairākkārt. Vispirms suns pieklīdis svešiem ļaudīm, kas viņu nedēļu barojuši, tad ielikuši sludinājumu, un saimnieks atradies. Pēc pāris dienām suns atkal klimtis pa mikrorajonu nepieskatīts. Cilvēki bijuši neizpratnē – nelikties ne zinis vai tomēr saukt suņu ķērājus. SIA Dr. Beinerts administratore atzīst, ka šādos gadījumos izvērtē situāciju. Ja sunim ir kakla siksna vai žetons, tad aicina ievietot sludinājumu internetā, jo aizvest uz patversmi dzīvnieku, kurš, iespējams, tikai izskrējis no mājas, ir nodokļu maksātāju naudas tērēšana. Ja dzīvnieks ir agresīvs, ievainots, izkāmējis, tad gan suņu ķērāji izbrauc uz izsaukumu. Diemžēl daudzi vasarā piebaroja klaiņojošos suņus, bet tagad vairs ne, tad nu kustoņi vai nu pa vienam, vai baros siro pa ielām.
Formāli atrakstās
Stāsti par pamestajiem dzīvniekiem ir dažādi. Kāds šarpejs, piemēram, piesiets pie koka. Viņam ir tetovējums, tomēr saukt pie atbildības saimnieku nav iespējams, jo Latvijā nepastāv dzīvnieku datu bāze. Nav ieviesta arī ilgi solītā mājdzīvnieku čipošana (izņemot eksotiskos kustoņus), tāpēc pat tad, kad suņa saimnieks ir zināms, pret viņu neko dižu uzsākt nevar.
Neatkarīgā uzklausīja rīdzinieces Sandras Pumpures piedzīvoto. Viņa ir viens no cilvēkiem, kurš pēc savas iniciatīvas rūpējas par bezsaimnieka kaķiem – sterilizē, ārstē, baro, meklē jaunus saimniekus. Diemžēl sētas kaķus plosa agresīvi suņi, un vienam no tiem minku kopējas atradušas arī saimnieku. Par to informēti visi iespējamie atbildīgie pašvaldībā, policijā, dzīvnieku aizsardzības biedrībās un citur. Aktīvistes saņēmušas formālu atbildi no Mājokļu un vides departamenta un aizfutbolētas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Citējot saņemto atbildi, "situācija ir ļoti sarežģīta, jo suņi parādās naktīs un neregulāri, kā arī pārvietojas". Vēstulē atgādināts, ka naktīs dzīvniekus neviens neķer, bet lai acīgās iedzīvotājas zvanot vien.
"Nu, nav jau kur vairs. Visi paskaidro, kā kompetencē tas ir, un pārsūta vēstules. Domāju, ka aktīvāk vajadzētu darboties Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomei, par dzīvnieku labturību atbild PVD. Taču pozitīvismu tur neredzu. Šīs organizācijas nejūtu kā autoritātes, kas var ko mainīt. Reiz vērsos policijā par cilvēku, kas izmeta savu kaķi. Zināju saimnieku, arī policistu. Policijas inspektors man paskaidroja, ka ar šādiem iesniegumiem mēs traucējot viņiem strādāt. Un mēs nevarot pierādīt, ka tas ir tas kaķis. Varbūt mēs šantažējot cilvēku?" – bezpalīdzība jūtama citas dzīvnieku aprūpētājas Baibas Prikules noskaņojumā. Viņa, meklējot palīdzību Rīgas domē, saņēmusi atrakstīšanos uz trim lappusēm un ierosinājumu bezpalīdzīgos dzīvniekus saviem spēkiem nogādāt uz veterinārajām klīnikām.
Cer uz Eiropu
Veterinārajās klīnikās tiešām šādi dzīvnieki nav jāpatur – vai nu prom uz patversmēm, vai eitanazēt, taču, ja vien tur nestrādā burta kalpi, dzīvniekiem tiek meklēti saimnieki. Diemžēl patversmēs dzīvnieku skaita limits jau sen pārsniegts. "Uz 20 vietām ir 58 suņi. Izeju neredzu, kamēr saimniekam nav nekāda atbildība. Čipošana to varētu atrisināt," saka Astrīda Kārkliņa, suņu patversmes vadītāja Līčos. Viņa cer, ka no nākamā gada jūlija šim mērķim tiks piešķirts Eiropas struktūrfondu finansējums.
A. Kārkliņa uzskata, ka veterinārajām klīnikām vajadzētu pārskatīt pakalpojumu cenas, jo summas ir astronomiskas. "Suņu nav ne vairāk, ne mazāk, bet daudzi uz ielas izliek slimos dzīvniekus, jo nespēj samaksāt par ārstēšanu," brīdina A. Kārkliņa.
***
RĪGĀ VAR ZIŅOT
Par klaiņojošiem suņiem var zvanīt SIA Dr. Beinerts.
Ķērājam jābūt sazvanāmam no plkst. 8 līdz 21 septiņas dienas nedēļā.
Kontaktinformācija:
SIA Dr. Beinerts, tālr. 67288539, 26539900, 25473333; Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes
Dzīvās dabas resursu nodaļa, tālr. 67037365, 67037366, 67012970.
