FK "Ventspils" īpašnieks Šišhanovs esot iekļauts Latvijas melnajā sarakstā
Latvijas futbola kluba "Ventspils" īpašnieks Adlans Šišhanovs ir iekļauts Latvijas valsts melnajā sarakstā, sarunā ar portālu "sportacentrs.com" atklāja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) futbola klubā "Ventspils" atklājis aplokšņu algu izmaksu lielos apjomos. Tāpēc sākti kriminālprocesi un veiktas vairākas kratīšanas ar futbola klubu "Ventspils" saistītās telpās un personu dzīves vietās.
Televīzijas kanāls "TV3" vēstīja, ka šajā lietā statuss - personas, pret kurām sākts kriminālprocess - ir piemērots par līdzīgiem noziegumiem Moldovā apsūdzētajam futbola kluba "Ventspils" prezidentam Šišhanovam, bijušajam kluba direktoram Andrejam Butrikam, kluba menedžerim Nikolajam Djakinam un finanšu direktoram Sergejam Usačevam.
Iepriekš bija izskanējušas baumas, ka Šišhanovs par šīm un vēl citām darbībām izpelnījies vietu Latvijas valsts melnajā sarakstā. Tagad šo informāciju portālam "sportacentrs.com" apstiprināja Ģirģens.
Iepriekš portāls arī aprunājās ar pašu Šišhanovu, kurš pauda, ka sarakstā iekļauts, jo tā esot vēlējies Ģirģens. Tas esot noticis īsi pēc Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta vēlēšanām.
"Šis apgalvojums, ka uzturēšanās atļauja anulēta pēc personīgām norādēm, neatbilst ne likumdošanai, ne faktiskajiem apstākļiem," sarunā ar portālu teica iekšlietu ministrs. "Te ir jāapskatās Imigrācijas likuma 61. pants, kur paskaidrota kārtība ārzemnieku iekļaušanai tā sauktajā melnajā sarakstā. Tas notiek, balstoties uz drošības dienestu atzinumu pamatu, un tur tiek atrunāti konkrēti gadījumi."
Tas, ka kāds tiek iekļauts šajā melnajā sarakstā, ir nevis iekšlietu ministra lēmums, bet tas pamatu pamatos ir kādas valsts iestādes atzinums, uzsvēra Ģirģens. "Tātad aizlieguma pamatā nav viedoklis, bet valsts drošības dienesta vai citu kompetentu iestāžu iegūti fakti par apstākļiem, kas rada pamatu uzskatam, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai. Detalizēts pamatojums un faktu izklāsts rodams lēmumā, ar kuru minētai personai liegts ieceļot Latvijā," paskaidroja ministrs.
Ģirgens uzsvēra, ka Šišhanovam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu, ja viņš uzskata, ka tas pieņemts nepamatoti.
"Viņam ir tiesības ļaut nopublicēt lēmumu pilnā apjomā, ļaut spriest par to, kas ir fakti un kas nav fakti, ļaut iegūt redzējumu par savu personību no vairākām šķautnēm, ieskaitot to, ko redz drošības dienesti. Savukārt tad ir iespēja vērsties ar sūdzību un pārsūdzēt šo lēmuma likumā noteiktajā kārtībā," piebilda Ģirģens, kuram neizdevās iemantot LFF biedru uzticību nesen notikušajās prezidenta vēlēšanās.
Iekšlietu ministrs arī sacīja, ka "Optibet" Latvijas futbola virslīgā aizvien noris nelikumīgas darbības. Ģirģens norādīja, ka komandas aizvien tiekot aicinātas veikt fiktīvas darbības, lai no tā labumu gūtu totalizatora spēlmaņi. Viņš gan uzsvēra, ka Valsts policijai ir dots uzdevums apkarot šo "sērgu".
Vēl pirms šīs sezonas sākuma par "aplokšņu algām" Ventspils komandā ziņoja tās kapteinis Jevgeņijs Kazačoks un viņa komandas biedrs Ņikita Koļesovs.
Iepriekš televīzijas kanāls "TV3" vēstīja ka pret "Ventspils" kluba prezidentu Šišhanovu Moldovā izvirzītas apsūdzības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā. Pēc izmeklētāju domām, Šišhanovs regulāri maksājis algas aploksnēs, kā arī esot piekopta dubultā grāmatvedība. Tāpat viņš esot finansējis arī citas Moldovas komandas, bet vairāku gadu garumā, kamēr Krievijas uzņēmējs darbojies šajā valstī, ticis turēts aizdomās arī par sarunātiem mačiem, turklāt netiekot izslēgta varbūtība, ka šajā nelikumīgajā darījumā iesaistīta arī Moldovas Futbola federācija.
Maija sākumā Ventspils pilsētas dome pēc izskanējušās informācijas par nelegālajām darbībām futbola komandā nolēma, ka izsolīs tai piederošās SIA "Futbola kluba "Ventspils" kapitāldaļas.
"Ventspilnieki" pēc 16 spēļu kārtām ar 23 punktiem ieņem ceturto vietu Latvijas čempionātā un ceturtdien jau aizvadīs UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas pirmās kārtas spēli pret Tiraspoles "Dinamo-Auto" no Moldovas.
Pērn par Latvijas čempioni tika kronēta "Riga", bet savu pirmo trofeju kluba vēsturē ieguva RFS, kas uzvarēja valsts kausa izcīņā.