Valdība šodien atbalstīja 3 671 052 eiro piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai palielinātu studentu stipendiju apmēru un to saņēmēju skaitu, kā arī nodrošinātu līdzfinansējumu dalībai Eiropas Savienības (ES) pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās.
No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt 1 631 052 eiro, lai nodrošinātu līdzfinansējumu dalībai ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās, tai skaitā "Apvārsnis 2020", mazinot Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz zinātnes nozari.
IZM jau 11.augusta valdības sēdē rosināja valdību atļaut tai uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības, lai īstenotu projektus un pasākumus, kas guvuši atbalstu Eiropas Komisijas (EK) tieši administrētajās pētniecības, tehnoloģiju attīstības, inovācijas un demonstrācijas programmās un konkursos.
Valdība todien pieņēma zināšanai IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu, kurā ministrija lūdza piešķirt papildus 1 631 052 eiro pētniecības, tehnoloģiju attīstības, inovācijas un demonstrācijas programmām un konkursiem, lai varētu atbalstīt dažādus pieteiktos projektus.
Ziņojumā IZM norādīja, ka prognozējamais jauno atbalstāmo projektu skaits, kam 2020.gadā būs nepieciešams piešķirt atbalstu, ir vismaz 21 projekts.
Tāpat ministrija vēlas 2020., 2021., 2022.gadā un turpmākajos gados uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības IZM valsts budžeta programmas, lai nodrošinātu Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā iekļauto zinātnisko institūciju, kā arī uzņēmumu dalību ES pētniecības programmu ietvaros atbalstītajos projektos, piešķirot līdzfinansējumu šo projektu īstenošanai Latvijā.
Šogad IZM aicināja piešķirt papildu 1,6 miljonus eiro, taču 2021.gadā ministrija lūgs piešķirt papildu 2,17 miljonus eiro, 2022.gadā - 1,46 miljonus eiro, savukārt 2023.gadā - 629 777 eiro.
IZM uzsver, ka papildu valsts budžeta atbalsts jaunajiem ES pētniecības programmu projektiem būtu nodrošinājums tam, lai Latvijas zinātniskās institūcijas un uzņēmumi varētu piesaistīt EK finansējumu vismaz 2 780 475 eiro apmērā, kas ļautu secināt, ka kopumā ietekme uz valsts budžetu ir vērtējama kā pozitīva, jo pētniecībai un inovācijai tiek piesaistīts papildu EK finansējums.
Tāpat no šīs pašas budžeta programmas tiks piešķirti 2 040 000 eiro, lai atbilstoši iepriekš veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, palielinātu stipendiju apmēru un skaitu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura un maģistra līmeņa studijām IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajām koledžām un augstskolām.
IZM uzsver, ka tas atstās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo mazināsies studējošo atbirums sociālekonomisko iemeslu dēļ un attiecīgi palielināsies kvalificēta darba spēka pieejamība.
Balstoties uz ministrijas datiem par 2017.gada absolventu monitoringu, cilvēku ar augstāko izglītību ienākumi ir vidēji par 22% augstāki nekā vidējā atlīdzība valstī, kas nozīmētu arī lielāku nodokļu pienesumu valsts budžetam vidējā termiņā, kā arī cilvēkiem ar augstāko izglītību ir mazāks bezdarba risks, akcentēja IZM.
Jau ziņots, ka 2020./2021.mācību gadā valsts augstskolu budžeta studentiem minimālās mēneša stipendijas apmērs tika palielināts no 99,60 eiro uz 200 eiro, kā arī tika palielināts kopējais stipendiju skaits par vēl aptuveni 743 studentiem.