Ne visi slīkšanas gadījumi beidzas ar noslīkšanu, tomēr statistika ir dramatiska: slīkšanu kaut reizi savā mūžā ir piedzīvojis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktajā aptaujā.
Saskaņā ar aptaujas datiem biežāk satraucošas situācijas ūdenī vai pie ūdenstilpēm piedzīvo vīrieši: 42% aptaujāto vīriešu pretstatā 33% sieviešu atzinuši - vai nu ir slīkuši paši, vai bijuši liecinieki tam, kā slīkst kāds cits; guvuši traumas vai redzējuši citus savainojamies. Iespējams, tas skaidrojams ar faktu, ka vīrieši biežāk nodarbojas ar aktīvo atpūtu uz ūdens un dažādiem ūdenssporta veidiem. Piemēram, aptaujas dati liecina, ka ar laivošanu regulāri nodarbojas katrs desmitais vīrietis un tikai 6% sieviešu.
Neapdomīgas rīcības vai neveiksmīgas nejaušības rezultātā slīkšanu piedzīvo un dažādas traumas - sasitumus, lūzumus, grieztas brūces - gūst arī cilvēki, kuri pie ūdeņiem pavada šķietami mierīgus brīžus, piemēram, cilvēki sagriezušies uz asiem akmeņiem un gliemežvākiem upes gultnē vai pludmalē pamestiem stikliem; traumējuši kājas, lecot ūdenī no laivas vai laipas; guvuši lūzumus, paslīdot un neveiksmīgi krītot; savainojušies ar makšķerāķiem; peldoties nav sadalījuši teritoriju ar čūsku un tikuši sakosti; guvuši smagas traumas pēc kritiena no ūdensmotocikla. Kādu vīrieti viņa draugi ālējoties pagrūduši, kā rezultātā cilvēks neveiksmīgi kritis uz galvas ūdenī un guvis kakla skriemeļu lūzumu.
Kā rāda aptauja, ūdenssports un potenciāli traumatiska aktīvā atpūta nav starp Latvijas iedzīvotāju iecienītākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem: ar veikbordu vai kaitbordu nodarbojas tikai 1% aptaujāto, bet regulāri supo 3% Latvijas iedzīvotāju; lielākoties cilvēki laiku pie ūdens pavada, lai nopeldētos. Biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina - ūdens kompetence nav tikai peldētprasme, bet virkne dažādu prasmju, kas jāapgūst, lai satraucošās situācijās palielinātu izredzes izdzīvot.
“Vasarā katru nedēļas nogali noslīkstot iet bojā kāds cilvēks; jo traģiskāk, ja bērns. Cilvēku drošību uz un pie ūdens veido peldētprasme, sabiedrības kopējā un katra indivīda izpratne par drošu atpūtu pie ūdens, un tas ir arī labiekārtotu peldvietu jautājums. Drošības sajūta ir katra individuālo prasmju un vides sakārtotības kopums. Piemēram, norādes un atpazīstami pludmales apzīmējumi palīdz nelaimes lieciniekiem precīzi norādīt atrašanās vietu. Nereti nepietiekami sakārtota infrastruktūra liedz glābšanas dienestiem un mediķiem piekļūt nelaimes vietai. Pašvaldībām jāizvērtē peldvietas un jābūt soli priekšā, ja nelaime notiks,” aicina Zane Gemze.
