Latvijā pēc pandēmijas visaugstākie bezdarba rādītāji Baltijā

 
©Kaspars Krafts/F64

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā situācija ievērojami ietekmējusi darba tirgus situāciju visā Baltijā un īpaši skārusi ar tūrismu, kultūru un izklaidi saistītās nozares. Salīdzinot situāciju visās trīs Baltijas valstīs, visaugstākie bezdarba rādītāji jūnija beigās bijuši Latvijā, kam seko Lietuva un Igaunija, liecina Igaunijas uzņēmuma "Ria.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Latvijā, kā rāda Eurostat dati, jūnija beigās bezdarba līmenis sasniedza 10,1%, tādējādi pakāpjoties līdz līmenim, kāds pēdējo reizi konstatēts pirms sešiem gadiem. Lielāko daļu darba vietu zaudējuši cilvēki, kas bija nodarbināti tūrisma, kultūras, izklaides un pasažieru pārvadājumu jomā. Salīdzinājumam, pasaules ekonomiskās krīzes ietekmē 2010.gadā Latvijā bezdarba līmenis sasniedza 19,5%, savukārt 2019.gada beigās bezdarba līmenis desmit gadu laikā bija sarucis līdz 6,3% jeb 61 tūkstotim cilvēku.

Bezdarba līmenis pandēmijas ietekmē strauji pieaudzis arī Lietuvā: ja 2019.gada beigās bezdarba līmenis bija 6,3%, tad 2020.gada jūnijā, saskaņā ar Eurostat datiem, pieauga līdz 9,4%. Prognozes liecina, ka oficiālie bezdarba dati Lietuvā tuvākajos mēnešos varētu vēl vairāk pieaugt - Lietuvas Darba biržas jaunākie publiskotie dati rāda, ka bezdarba līmenis kaimiņvalstī augusta sākumā sasniedza jau 12,1%. Salīdzinājumam, 2010.gadā bezdarba līmenis Lietuvā bija 17,8%. Kopumā Lietuvā reģistrēti 221 tūkstotis bezdarbnieku, kas ir par 83 tūkstošiem cilvēku vairāk, nekā 2019.gada nogalē.

Salīdzinoši vislabākā situācija no Baltijas valstīm šobrīd ir Igaunijā, kur bezdarba līmenis jūnija beigās sasniedzis 7,1%, kas tomēr ir būtisks pieaugums no 2019.gada nogalē reģistrētā bezdarba līmeņa 4,4% apmērā. Vislabākajā situācijā no Baltijas valstīm bezdarba rādītāju ziņā Igaunijā bijusi arī 2010.gadā, kad bezdarbs sasniedza 16,7%.

"Igaunijā koronavīrusa ietekmē visvairāk cietis viesnīcu un restorānu bizness, savukārt darbinieku pieaugums konstatēts tādās jomās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, finanses un apdrošināšana. Pēdējos mēnešos īpaši straujš darba vietu skaita pieaugums vērojams arī IT nozarē, kas skaidrojams gan ar iespējām darba pārorganizācijas rezultātā saglabāt produktivitāti un strādāt attālināti, gan kopējām IT nozares izaugsmes tendencēm," norāda "RIA.com Marketplaces" valdes priekšsēdētājs Artjoms Umanets.

Bezdarba līmenis gada pirmajā pusē pieaudzis arī citās Baltijai tuvējās valstīs. Piemēram, Ukrainā bezdarba līmenis pēdējos gados ir uzrādījis pieaugumu un faktiski saglabājās tādā pašā līmenī kā pirms 10 gadiem. Ja 2019.gadā bezdarbs bija 7,3%, tad pēc Valsts statistikas dienesta datiem šogad, augusta sākumā, tas sasniedza 9,6%. Augusta sākumā Ukrainā bezdarbnieka statuss bija 502 tūkstošiem cilvēku. Tomēr, saskaņā ar neoficiāliem datiem, faktiskais bezdarba līmenis Ukrainā varētu būt augstāks. Arī Starptautiskā valūtas fonda prognozes liecina, ka kopējais bezdarba līmenis Ukrainā 2020.gadā varētu sasniegt pat 12,6%. Turpretī citā tuvējā valstī, Baltkrievijā, kur liela daļa cilvēku nodarbināti valstij piederošos uzņēmumos, oficiālais bezdarba līmenis ir zems, tomēr par to pieejama atšķirīga informācija pat no valsts iestāžu puses. Piemēram, Baltkrievijas Darba ministrijas oficiālie dati rāda 2020.gada pirmajā ceturksnī bezdarbs bija tikai 0,2%, kamēr Baltkrievijas Nacionālā statistikas komiteja jeb Belstat ziņo par 4,1% bezdarba līmeni.