Dombrovskis: Covid-19 krīzes pārvarēšanai vajadzīgs stimuls ekonomikai un laba pilsētas pārvaldība

Lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes sekas, nepieciešams stimuls ekonomikai un laba pilsētas pārvaldība, sestdien partijas "Vienotība" kongresā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš sacīja, ka tuvojas ārkārtas vēlēšanas galvaspilsētā, kas ir svarīgākais nākamās nedēļas notikums Latvijas politikā. Dombrovskis norādīja, ka vēlēšanas notiks samērā sarežģītā laikā un gaisotnē. Gan spriedze kaimiņvalstīs, kurai ir tieša ietekme uz situāciju Latvijā, gan Covid-19 pandēmija un tās izraisītā ekonomiskā krīze, gan tuvojošās vēlēšanas ASV - šiem visiem notikumiem ir viens kopsaucējs - pārmaiņas. Arī Rīga šajā ziņā nav izņēmums, uzsvēra politiķis.

Kā stāstīja Dombrovskis, vēl martā, prezentējot partijas programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, neviens vēl nezināja, ka Latvija jau stāv "uz jaunas globālas krīzes sliekšņa". Covid-19 pandēmijas rezultātā patlaban pasaules ekonomika piedzīvo lejupslīdi ar prognozētu - 3,9% iekšzemes kopproduktu (IKP) kritumu.

Arī Eiropa un Latvija nav izņēmumi. Kā atzīmēja Dombrovskis, paredzams, ka Eiropas Savienības ekonomika šogad piedzīvos 8,3%, kritumu, bet Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad saruks par 7%.

Viņš stāstīja, ka, no vienas puses, ir nepieciešams stimuls ekonomikai, bet, no otras puses - krīze noved pie nodokļu ieņēmumu krituma gan valsts, gan Rīgas budžetā. Pēc viņa teiktā, šādā situācijā laba pilsētas pārvaldība ir īpaši svarīga. "Katrs nelietderīgi iztērēts eiro nanoūdeņiem vai līdzīgiem iepriekšējās Domes īstenotiem brīnumprojektiem ir nodevība pret rīdzinieku uzticību un sāpīgs sitiens"pa galvaspilsētas iedzīvotāju labklājību," atzina Dombrovskis.

"Tas nozīmē, ka ir nepieciešams plāns, kā iziet no krīzes," sacīja politiķis, vienlaikus piebilstot, ka partiju apvienības "Jaunā vienotība" Rīgas programma skaidri definē gan vīziju, gan konkrētus soļus nākamajiem gadiem.

Dombrovskis uzsvēra, ka Covid pandēmija, līdztekus problēmām veselības jomā, ir izraisījusi, ekonomistu valodā runājot, simetrisku ekonomisko šoku. Tas ir skāris gandrīz katru valsti, bet ar dažādu spēku.

Cīņā ar pandēmiju izšķiroši izrādījušies vairāki faktori. Dombrovskis atzīmēja, ka pie tādiem var pieskaitīt gan valdības spēju operatīvi organizēt veselības aizsardzības pasākumus, gan to spēju mobilizēt sabiedrību, gan pašas sabiedrības apzinīguma pakāpi, ievērojot valdības noteiktos pandēmijas ierobežošanas pasākumus.

"Tomēr, kā jau minēju, pandēmiju pavada arī sociāli ekonomiskā krīze. JV politika vienmēr ir balstīta uz trim pīlāriem: finanšu disciplīnu, investīcijām un efektīvu ekonomisko un sociālo pārvaldību. Šie principi ekonomiskās izaugsmes laikos var tikt traktēti kā labējo spēku politikas izvēle. Brīžos, kad valsts ekonomika atdziest, šiem politikas principiem nav alternatīvas," viņš pauda.

Dombrovskis atgādināja, ka šī gada maijā Eiropas Komisija piedāvāja Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu. Jūlijā Eiropas Savienības (ES) valstu līderi vienojās par šo plānu un arī par ES budžeta ietvaru 2021.-2027. gadiem. Viņš uzsvēra, ka šī finanšu pakete ļaus Eiropas ekonomikai atjaunoties pēc pandēmijas, kā arī sniegs atbalstu investīcijām zaļajā un digitālajā transformācijā.

Pēc viņa sacītā, kopējais finansējuma apjoms nākamo septiņu gadu laikā ir 1,8 triljoni eiro. Tā ir pakete, kurā apvienoti gan ES daudzgadu budžets, gan ārkārtas ekonomikas atveseļošanas pasākumi Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros.

Politiķis norādīja, ka nākamo septiņu gadu laikā gan ES daudzgadu budžeta, gan ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros Latvijai būs pieejams iespaidīgs ES finansējuma apjoms - 10,4 miljardi eiro grantos un indikatīvi 2,8 miljardi eiro aizdevumos. No šiem 10,4 miljardiem eiro ap astoņiem miljardiem eiro būs pieejami caur daudzgadu budžetu, bet 2,4 miljardi eiro būs ekonomikas atjaunošanas plāna granti.

"Paredzams, ka šis finansējums būs pieejams jau sākot ar nākamā gada janvāri, tādēļ jārīkojas ātri. Šeit svarīgu lomu spēlēs Rīgas jaunās vadības spēja ātri veikt nepieciešamās reformas un efektīvi koordinēt sagatavošanos finansējuma apguvei ar valdības darbu šajā virzienā," sacīja Dombrovskis.

Rīgai jākļūst par visas valsts attīstības dzinējspēku, par reformu līderi un iedvesmojošu piemēru visai Latvijai, sestdien partijas "Vienotība" kongresā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV).

Vienlaikus tai jākļūst par ietekmīgu metropoli un gravitācijas centru Ziemeļeiropā, uzsvēra Dombrovskis. Tomēr, lai to panāktu, Dombrovskis atzīmēja, ka ir jāizpildās virknei priekšnosacījumu.

"Jaunajai Rīgas vadībai būs nepieciešama gan vīzija, gan spēja šo vīziju īstenot praksē. Tai būs jāspēj piesaistīt investīcijas un efektīvi izmantot Latvijai pieejamo Eiropas finansējumu. Visbeidzot, tai jāgūst rīdzinieku uzticība, bez kuras nebūs iespējams plašs galvaspilsētas iedzīvotāju atbalsts reformām galvaspilsētā," sacīja politiķis.

Viņš uzsvēra, ka liela daļa Eiropas Savienības (ES) finansējuma, īpaši ekonomikas atjaunošanas plāna ietvaros, būs pieejama, balstoties uz reformu un investīciju programmām. Lai šo finansējumu varētu sekmīgi izmantot, noteicoši būs divi faktori - profesionāli cilvēki un kvalitatīvi projekti. Šobrīd Rīgai trūkst gan vienu, gan otru.

"Rīgai būs nopietni jāpiestrādā gan pie savas administratīvās kapacitātes stiprināšanas, gan pie projektu bankas izveides, gan aktīvi jāiesaistās konkrētu reformu īstenošanā ne tikai pašvaldības, bet arī nacionālajā līmenī," uzsvēra Dombrovskis, atzīmējot, ka saskaņā ar Eiropas Padomē nolemto, vismaz 30% no pieejamā finansējuma būs jāvelta vides un cīņas ar klimata pārmaiņām mērķiem.

Pēc viņa teiktā, pārvaldības reforma, iespējams, būs starp steidzamākajām un svarīgākajām nākamā domes sasaukuma laikā. Viena no kritiskajām jomām, kuru iepriekšējā dome ir atstājusi novārtā, ir iepirkumu sistēmas reforma."Tā ir svarīga ne tikai no publisko tēriņu atklātības un efektivitātes viedokļa. Tā ir svarīga, lai rīdzinieki varētu uzticēties pilsētas jaunajai vadībai. Jo neviena reforma nav iespējam bez sabiedrības atbalsta," skaidroja politiķis.

Pilnveidojot Rīgas iepirkumu procedūras, kā norādīja Dombrovskis, sistēmiski svarīgākie uzdevumi ir darbinieku kompetences celšana, interešu konflikta novēršana un korupcijas risku mazināšana.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas pārvaldes reforma ir būtiska arī efektīvai ES finansējuma piesaistei. "Mēs nedrīkstam pieļaut iepriekšējās domes kļūdas un neizdarību, kuru dēļ ES fondu projekti tika izbeigti vai atsaukti vērtēšanas stadijā nekvalitatīvi sagatavotu projektu vai iepirkuma procedūru novilcināšanas dēļ. Atcerēsimies, ka iepriekšējās Domes neizdarības dēļ tikai bēdīgi slavenā "kapu tramvaja" projektā vien Rīga zaudēja 120 miljonus eiro, kas tika pārdalīti citiem mērķiem," atgādināja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā.

Dombrovskis piebilda, ka situācija Rīgā ietekmē reformas valsts mērogā. Rīgā dzīvo trešdaļa valsts iedzīvotāju, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Likumsakarīgi, ka Rīgai jābūt arī reformu līderei, rādot piemēru citiem, nevis radot problēmas visiem, viņš sacīja.

Tāpat politiķis atzīmēja, ka liela daļa pasākumu, uz kuriem norāda Eiropas Komisijas dokumenti, jau ir iekļauti JV programmā Rīgai, daudzi no tiem ir saistīti ar vides aspektiem.

"Viens piemērs - zaļā mobilitāte. Trešdaļu CO2 izmešu Latvijā rada transports. Rīga un Rīgas reģions, savukārt, rada divas trešdaļas no transporta radītā piesārņojuma. Ne velti, runājot par gaisa kvalitāti, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) rekomendācijā Rīga ir atzīmēta īpaši. Tiek rekomendēts samazināt transporta, industriālo objektu un mājsaimniecību radīto gaisa piesārņojumu un domāt par zemo emisiju zonu izveidi,5 kādas šobrīd eksistē jau daudzās Eiropas pilsētās," atgādināja politiķis.

Tāpat Dombrovskis uzsvēra, ka pēc šī gada Eiropas Komisijas valsts ziņojuma Latvija ievērojami atpaliek atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķu īstenošanā. 2018.gadā Latvijas sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājs bija 25%, salīdzinājumā ar 46% vidēji Eiropā, sacīja politiķis. "Cita starpā ziņojumā teikts, ka "dalītas savākšanas infrastruktūra ir īpaši vāja galvaspilsētā Rīgā, kur rodas aptuveni puse no valstī ģenerētajiem atkritumiem," viņš piebilda.

Kā sacīja Dombrovskis, liela iespējamā Eiropas finansējuma pozīcija ir saistīta ar māju siltināšanas programmu. Šajā jomā Rīgai līdz šim nav īpaši veicies, un valsts mērogā pēc nosiltināto māju skaita tā ir tikai ceturtajā vietā aiz Liepājas, Valmieras un Ventspils.

"Darāmā Rīgā tiešām ir ļoti daudz. Zaļa, sakārtota, labi pārvaldīta un pievilcīga Rīga ir nepieciešama gan rīdziniekiem, gan Latvijas valstij. Pēc daudziem stagnācijas gadiem, tai jākļūst par pilsētu, kurā labi jūtas ģimenes ar bērniem, kuras bieži šobrīd pie pirmās iespējas pārceļas uz Pierīgu. Tai jābūt pilsētai kurā labi jūtas ikviens, kas grib dzīvot un strādāt drošā, ērtā un mūsdienīgā vidē," pauda amatpersona.