"Bieži vien melnie punkti uz ceļa ir nepareizas satiksmes organizēšanas sekas. Pagaidām jautājums par melno punktu juridisko statusu Latvijā nav sakārtots," atzīst Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Tikai vakar likumdevējs nodeva Saeimas komisijām izskatīšanā jautājumu par melno punktu klasificēšanu un sabiedrības informēšanu.
Arī autožurnālists Pauls Timrots uzskata, ka melnie punkti ir ceļu inženieru kļūda, jo, ja tā "būtu kāda metafiziska problēma vai seno kapu ādere, tad jādodas pie Zilākalna Martas vai kāda cita un jāmeklē problēmas cēloņi, taču vispārīgi tiem ir racionāli cēloņi – nelīdzens ceļu segums vai kaut kas nav bijis kārtībā ar plānošanu".
Statistika par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaitu uz valsts autoceļiem ir biedējoša. Tā Ceļu policijas reģistra dati liecina, ka pērn kopumā notika 3930 CSNg, kuros tika savainoti cilvēki. Tieši uz autoceļiem pērn pātrūka 254 cilvēku mūžs. Lai arī bēdīgā statistika rāda cietušo un bojāgājušo skaita samazinājumu, tā joprojām ir skaudra.
VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) pēdējo triju gadu laikā ir spējuši likvidēt tikai 17 melnos punktus un pārbūvēt 41 krustojumu, jo visa pamatā ir problēma ar finansējumu.
Patlaban Ceļu satiksmes likumā noteikts, ka ceļa pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt, lai tiktu analizēti ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi pastāvīgi pilnveidojot satiksmes organizāciju. LVC melno punktu karti veido tikai reizi trijos gados. Vienlaikus neviens spēkā esošais normatīvais akts nenosaka, kā būtu apkopojama iegūtā informācija un kā par paaugstinātas bīstamības ceļu posmiem jāinformē sabiedrība.
Pagaidām kā risinājums melno punktu skaita mazināšanai tiek izmantotas ceļa zīmes ar brīdinājuma – izsaukuma – zīmi, taču iespējams, ka līdzīgi kā citās valstīs pēc noteikumu izstrādes ieviesīs brīdinošo ceļa zīmi ar melnu punktu vidū. "Tā ir daudz efektīvāka nekā izsaukuma zīme, taču pasaules prakse ir dažāda. Piemēram, norādes ar melniem punktiem ir Lietuvā, arī Polijā. Šādas ceļa zīmes par ļaunu nenāk, taču skeptiķi uzskata, ka ceļa zīmju jau tā ir par daudz un tās novērš autovadītāju uzmanību," stāsta VP pārstāvis E. Zivtiņš.
P. Timrots ideju par melno punktu ceļa zīmēm sauc par īstermiņa projektu, jo tādā veidā tie, kam jānodrošina ceļu satiksmes drošība, izvairās no atbildības. "Tas parāda slinkumu vai bezspēcību. Tad jau bedres arī varētu nelabot un uzlikt ceļa zīmi, ka uz ceļa ir bedres," ir pārliecināts autožurnālists.
To, ka pagaidām nav paredzēti citi satiksmes drošības uzlabojumi, apstiprina arī LVC sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe. "Lai pakāpeniski novērstu šos punktus, T veida krustojumus pārveido par rotācijas apļiem, vietās, kur ir slikta krustojumu pārredzamība, tiek izcirsti koki un krūmi. Satiksmes drošības speciālisti raugās, lai arī citās vietās varētu mazināt melnos punktus, taču to ir iespējams izdarīt tikai piešķirtā finansējuma ietvaros, kas pēdējos gados ir būtiski samazināts," uzsver LVC pārstāve D. Mežapuķe.
Pērn satiksmes organizācijai un autoceļu aprīkojumam LVC tērēja gandrīz divus miljonus latu, satiksmes drošības paaugstināšanai atvēlēja 5,19 miljonus latu.
Satiksmes ministrijas (SM) preses pārstāve Ilze Eida skaidro, ka SM jau ir ķērusies pie noteikumu izstrādes, kas skaidri definētu, ko saprot ar jēdzienu melnais punkts un kas ceļu uzturētājiem būtu jādara, lai mazinātu to skaitu, bet pats svarīgākais – par to informētu autovadītājus. Taču pie to virzības ierēdņu kabinetos varēs ķerties tikai tad, kad esošā vai nākamā Saeima uzdos valdībai noteikumus izstrādāt.
***
SATIKSMES NEGADĪJUMI
Gads; Reģistrētie ceļu satiksmes negadījumi; Bojāgājušo skaits
1996 13 656 550
1997 17 328 525
1998 25 655 627
1999 30 614 604
2000 30 454 588
2001 36 468 517
2002 39 593 518
2003 45 555 493
2004 48 912 516
2005 47 353 442
2006 52 102 407
2007 61 383 419
2008 54 323 316
2009 35 058 254