Īpaša labuma no ķermeņa temperatūras mērītājiem un infrasarkanajām kamerām, iespējams, nav, tāpēc skolām potenciāli jāizvērtē, vai šādu iekārtu uzstādīšana ir nepieciešama, trešdien Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā izglītības konferencē apgalvoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova.
SPKC pārstāve skaidroja, ka, lai bērniem mērītu temperatūru pirms iekļūšanas skolā, vispirms jāsaprot, kādas būs tālākās darbības, ja gadījumā bērnam būs paaugstināta temperatūra. Pēc viņas paustā, ja bērns pats mērojis ceļu uz skolu, izglītības iestāde nevar atļauties viņu atstāt aiz durvīm - šo skolēnu jāievieto atsevišķā telpā un jāsazinās ar bērna vecākiem.
Tāpat Liskova stāstīja, ka bezkontakta termometri mēdz uzrādīt kļūdainus mērījumus, tāpēc, ja aparāts uzrāda paaugstinātu temperatūru nepieciešams to nomērīt vēlreiz, un, ja aizvien tā ir paaugstināta - rīkoties pēc skolas izstrādātā scenārija.
Vienlaikus runājot par bezkontakta termometriem un infrasarkanajām kamerām, eksperte norādīja, ka to uzstādīšana, iespējams, liks skolēniem un skolu darbiniekiem drūzmēties pie ieejas durvīm, kas nav vēlams.
Viņasprāt, vecākiem vajag katru rītu pasekot līdzi bērna veselības stāvokli, izmērīt temperatūru un noskaidrot, vai bērnam nav kādu sūdzību par pašsajūtu. "Negribētu uzsvērt, ka mērīt temperatūru pie ieejas skolā ir ļoti efektīvi, jo temperatūra var parādīties arī dienas vidū," atklāja Liskova.
Konferencē Liskova klāstīja, ka kopumā no Latvijā ar Covid-19 saslimušajiem vairāk nekā 30% ir atvesti no citām valstīm. Tāpat viņa norādīja, ka SPKC izpētīja saslimušo bērnu statistiku, un atklāja, ka 83,7% saslimušo bērnu bija simptomi, bet 16,3% to nebija.
"Pie šiem 16% gadījumu ir grūti noreaģēt operatīvi, jo nav nekādu saslimšanas pazīmju. Pie šāda scenārija saslimušo skaits kolektīvā varētu būt liels," pauda SPKC pārstāve, uzsverot, ka kopumā visvairāk ar Covid-19 saslimušie bērni bijuši jaunieši, kuri ir sociāli aktīvi, patstāvīgi un ar dinamisku dzīves veidu. Tādi, kuri regulāri apmeklē publiskas vietas.
Viņa aicināja skolu vadītājus vai pašvaldību pārstāvjus neskaidrību vai jautājumu gadījumā sazināties ar SPKC, kas sniegs skaidrojumus un konsultācijas.
Tāpat Liskova aicināja skolas un pašvaldības izmantot visus līdz šim izstrādātos ieteikumus, vadlīnijas un materiālus, kā arī lūdza izvērtēt visus procesus, kas notiek izglītības iestādē, lai izvairītos no saslimšanas gadījumiem.
Viņa īpaši aicināja skolas izvērtēt sava personāla riskus, jo skolās koncentrējas ne tikai bērni, bet arī skolotāji, no kuriem daudzi iekrīt riska grupā, proti ir vecāki par 60 gadiem vai arī slimo ar kādām hroniskām slimībām.