Daugavpilieši jau savākuši parakstus pret grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, iebilstot pret uzkrājumu izmantošanu parādu nomaksai. Saeimā par šo un citiem priekšlikumiem turpinās diskusijas, bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS) paziņojusi, ka parādnieki nesals. To paredz vienošanās ar uzņēmumu Latvijas gāze (LG).
Pagaidām panāktā vienošanās ar LG paredz, ka parādniekiem netiks atslēgta gāzes piegāde un visas pašvaldības varēs sākt apkures sezonu. Šobrīd netiek solīts, ka parādu nenomaksāšanas gadījumā cilvēki nepaliks bez centralizētās apkures jau ziemas vidū.
LG norādījusi, ka pašvaldības ar uzņēmumu ir norēķinājušās pat tad, ja iedzīvotāji palikuši parādā. Turklāt problēmu neesot arī tajās pašvaldībās, kurām iepriekšējos gados parādu dēļ nācās atslēgt gāzes piegādi. Piemēram, pērn februārī Skrundas pašvaldība LG bija parādā 14 000, Daugavpils 2,8 miljonus, Rēzekne 1,3 miljonus, Saldus 137 000 un Cēsis 50 000 latu.
Daugavpils pilsētas māju vecāko padome savākusi 10 000 protestētāju parakstus, kurus nākamnedēļ paredzēts iesniegt Saeimā. Pilsētā apkures parāds ir 2,2 miljoni latu, bet uzkrājumi – tikai 750 000 latu, turklāt summa sakrāta piecos sešos gados. Kaut arī namu apsaimniekotāji atzīst, ka pretēji pašreiz spēkā esošajam likumam viņi uzkrājumus izmanto parādu nomaksai, tas tomēr uzskatāms par neformālu aizņēmumu, kurš pēc tam jāatskaita atpakaļ. Pašlaik visaktīvākā viedokļu apmaiņa notiek par likumā ietverto normu, vai pārvaldnieks ir vai nav tiesīgs izmantot dzīvojamās mājas īpašnieku veidotos uzkrājumus savas darbības rezultātā radušos zaudējumu segšanai. Ja Saeima nolems neļaut ķerties klāt uzkrājumiem, kā tas ir jau šobrīd, Rīgā tiks izmantotas īstermiņa aizņēmuma iespējas un arī cita veida līdzekļu pārdale, informē Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis.
Katrai namu pārvaldei ir noteikts aizņēmuma limits, ko tā drīkst izmantot. Turklāt šajā apkures sezonā par katru pašvaldības apsaimniekošanā esošu ēku tiks slēgts atsevišķs līgums ar uzņēmumu Rīgas siltums (RS). Tas tiek darīts tālab, lai parādnieku dēļ neciestu vairākas tuvumā esošas ēkas vai mikrorajons. Iespējams, tāpēc tām mājām, kurām ir lieli parādi par patērēto siltumenerģiju, siltums tiks pieslēgts vēlāk nekā citām. Piemēram, SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs, kam arī ir nesamaksāti rēķini RS, Neatkarīgajai paskaidroja, ka apkure visām mājām tiks pieslēgta oktobra vidū neatkarīgi no parāda lieluma. Šobrīd ar RS pilnībā norēķinājušās vairākas namu pārvaldes – Zemgale, Juglas nami, Pļavnieku nami un Viesturdārzs, bet gandrīz visu parādu samaksājušas namu pārvaldes Vecmīlgrāvis, Krasta nami, Ķengaraga nami.
Rīgas domē Neatkarīgā uzzināja, ka oktobra vidū pašvaldības deputātiem tiks iesniegts lēmumprojekts par namu pārvalžu apvienošanu un ar nākamā gada janvāri būs tikai viena namu apsaimniekošanas organizācija, tādējādi vienkāršojot arī naudas izlietojumu dažādiem mērķiem. Piemēram, parādu nomaksai par apkuri.