Latvijā šogad pirmajā otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā un par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
2020.gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 83,5 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka kopš 2014.gada otrās puses Latvijā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs, un tikai 2019.gada beigās tas bija nedaudz zemāks kā Lietuvā, savukārt šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija tāds pats kā Lietuvā (8,6%), bet augstāks nekā Igaunijā (7,1%).
Šogad otrajā ceturksnī par 13,1 procentpunktu samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 40% līdz 26,9%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 1,9 tūkstošiem, un šogad otrajā ceturksnī bija 22,4 tūkstoši.
Vienlaikus jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis bija 18,2%, kas ir par 3,1 procentpunktu vairāk nekā pirms gada un par 4,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 2,7 tūkstošiem un bija 11,3 tūkstoši.
Šogad otrajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 13,6% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - palielinājies par 2,1 procentpunktu.
2020.gada otrajā ceturksnī 36,5% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 63,5% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Šogad otrajā ceturksnī 29,9% jeb 415,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar pirmo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,9 tūkstošiem jeb 0,9%, bet gada laikā - par 18,3 tūkstošiem jeb 4,2%.
Gada otrajā ceturksnī 9,8 tūkstoši jeb 2,4% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr gadu iepriekš tādu bija 3,6%, bet šogad pirmajā ceturksnī - 3%.
Šogad otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Tikmēr Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināts 892,1 tūkstotis jeb 64,1% iedzīvotāju, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā un arī šogad pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni samazinājies par 13,5 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni - par 10 tūkstošiem.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2020.gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis Latvijā bija tāds pats kā Lietuvā (64,1%), bet zemāks nekā Igaunijā (65,4%).
2020.gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 29,9%, kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināts bija 51 tūkstotis jauniešu.
Šogad otrajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,1 stundu, kas ir par 0,4 stundām mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš un par 0,2 stundām mazāk nekā pirmajā ceturksnī.
2020.gada otrajā ceturksnī 18,3% jeb 140,6 tūkstoši darbinieku strādāja attālināti. No attālināti strādājošajiem 63,3% bija sievietes un 36,7% vīrieši.
Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 25-34 gadi (26,3%), nedaudz mazāk (25,2%) - vecuma grupā 45-54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (29,8%) bija vecuma grupā 25-34 gadi, bet sieviešu (27,9%) - vecuma grupā 45-54 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (23,2%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vecuma grupā 65-74 gadi, bet zemākais (12,4%) - vecuma grupās 15-24 gadi un 55-64 gadi.
Darbu attālināti veica 64,2% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, nedaudz mazāk (61,3%) informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku un 44,5% izglītības jomas darbinieku. Viszemākais (6,4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā.
Attālināti strādāja puse (50%) vecāko speciālistu, divas piektdaļas (39,6%) vadītāju un nedaudz mazāk par trešdaļu (30,4%) speciālistu.
2020.gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 3,6 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,4 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.