Nosūtot Eiropas ombudam Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības sūdzību par veselības aprūpes situāciju Latvijā un 54 272 iedzīvotāju parakstus, arodbiedrības cer, ka tiks Eiropā sadzirdētas.
Taču, kā vairākkārt norādīts no Eiropas Komisijas (EK), ne sociālo jomu, ne veselības aprūpi EK neregulē. Sūdzībā par EK rīcību, pasliktinot veselības apstākļus Latvijas iedzīvotājiem, arodbiedrības pamatojas uz Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību hartas 35. pantu, kas paredz, ka visiem ES politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augsts līmenis cilvēku veselības aizsardzībā.
Arodbiedrības pārsteidz vienaldzīgā attieksme pret notiekošo Latvijā, kad cilvēki nevar saņemt veselības aprūpes pakalpojumus pietiekamā līmenī. Kā norāda arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, prasība ir arī veidot atbildīgu sociālo politiku Eiropā, jo līdz šim EK, pieprasot samazināt budžeta izdevumus, tostarp veselības jomā, rīkojusies pretēji šim principam.
Savukārt EK pārstāvniecībā Latvijā Neatkarīgajai norāda, ka saskaņā ar līgumu par ES darbību, par veselības politiku un veselības aprūpes sniegšanu ir atbildīga dalībvalsts, un EK to respektē. Nav vienota Eiropas veselības aprūpes standarta, ir 27 valstu veselības aprūpes modeļi. ES ir aicinājusi nesamazināt veselības aprūpes finansējumu Latvijā, taču lēmumus par to var pieņemt vienīgi Latvija pati. Arī aicinājumi EK "pieskatīt valsts rīcību" neatbilst ES pamatprincipiem. "Redzot piketu pie ES mājas, Eiropas Komisijas pārstāvniecība vaicā: vai tiešām arodbiedrības vēlas, lai kāds cits Latvijas vietā veidotu nacionālo veselības aprūpes sistēmu?" sacīja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Ivars Bušmanis.