Levits: Latvijai ir jāizrāda solidaritāte ar Baltkrievijas iedzīvotājiem

© Dmitrijs Suļžics/F64

Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, zināmā mērā tas ir mūsu pienākums izrādīt solidaritāti ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, kuri iestājas par demokrātiju un neatkarību, tādu viedokli žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents pavēstīja, ka sankciju piemērošana ir daļa no Latvijas politikas Baltkrievijas jautājumā. Valsts pirmā persona norādīja, ka Latvija atbalsta individuālas sankcijas pret cilvēkiem, kuri ir piedalījušies šajās represijās vai viltojuši vēlēšanu rezultātus. Tomēr Latvija neatbalsta vispārējas ekonomiskas sankcijas pret Baltkrieviju, kas skartu visus tās iedzīvotājus. "Mēs domājam, ka šīs individuālās sankcijas varētu būt piemērots līdzeklis," sacīja prezidents.

Šodien Levits tikās ar vakardienas mītiņa, kurā pausts atbalsts Baltkrievijas tautai, organizatoriem - Kristīni Želvi, Lolitu Čigāni, Sandru Kalnieti (JV), Andri Gobiņu, Mārtiņu Vaivaru, Selmu Levrenci, Inesi Vaivari.

Runājot par mītiņu, prezidents atzina par svarīgu Latvijas pilsoniskā sabiedrības izrādīto solidaritāti, jo pirms 30 gadiem tā bija svarīga arī mums, kad cīnījāmies par Latvijas neatkarību un demokrātiju. "Katra solidaritātes izpausme bija svarīga," pauda Levits.

Valsts pirmā persona pateicās mītiņa rīkotājiem par solidaritātes izrādīšanu, uzsverot, ka situācija nav beigusies. Levits pauda cerību, ka situācija kaimiņvalstī tiks atrisināta tādā veidā, lai Baltkrievija kā neatkarīga un demokrātiska valsts varētu turpināt savu ceļu un arī turpmāk mums būs labas kaimiņattiecības ar Baltkrieviju.

Latvijas prezidents Levits, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duds plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu, kuru, kā sacīja prezidents, var iedalīt trīs daļās - pirmā, prezidenti prasa deeskelēt situāciju un pārtraukt jebkādu vardarbību, otrkārt, izmeklēt situāciju, kā arī ievērot cilvēktiesības, tai skaitā tiesības brīvi publiski paust savu viedokli, trešā, uzsākt dialogu ar Baltkrievijas sabiedrību.

Pēc Valsts prezidenta vārdiem, Baltkrievijas demokrātiskā kustība ir decentrāla un tā iestājas par demokrātisku un neatkarīgu Baltkrieviju. Tāda Baltkrievija ir gan tautas, gan arī Eiropas Savienības interesēs.

Kā vēstīts, ņemot vērā, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par šādu Latvijas pozīciju ministrs informēs piektdien gaidāmajā Eiropas Savienības Ārlietu padomē.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais