Vienotai "Rail Baltica" infrastruktūras izveidei būs cieši jāsadarbojas ar Lietuvu un Igauniju

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesējam Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" būs cieši jāsadarbojas ar projekta ieviesējiem Lietuvā un Igaunijā, lai nodrošinātu vienotu infrastruktūras pārvaldību,  sacīja "Eiropas dzelzceļa līniju" (EDzL) pārstāve Rita Voronkova.

"Rail Baltica" pārvaldība ir pamats sekmīgai jaunās dzelzceļa infrastruktūras lietošanai. Šajā darbības modelī jāsavieno nacionālās un pārrobežu "Rail Baltica" lietošanas perspektīvas. Latvija atbildīgi risina šo jautājumu, uzsākot veidot ekspluatācijas nosacījumus būvniecības fāzes laikā, norādīja EDzL pārstāve.

Viņa skaidroja, ka ekspertu līmenī starp valstīm ir vienprātība par nepieciešamību Baltijas valstīm nodrošināt ciešu integrāciju infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanā, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu dzelzceļa uzņēmumiem, operatoriem, klientiem un trešajām pusēm, kas nākotnē pretendēs uz infrastruktūras lietošanu.

Savlaicīga jaunās dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" darbības modeļa izveide ir īpaši atbildīgs solis, kas lielā mērā noteiks infrastruktūras lietošanas sekmes. Jāsavieno staciju, kravu termināļu, infrastruktūras apkalpes punktu un depo darbības vienotā sistēmā, nodrošinot augstas kvalitātes servisu jaunās infrastruktūras lietotājiem. "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldība Latvijā nevar tikt skatīta tikai no nacionālā aspekta. Tā kā "Rail Baltica" līnija vienlaikus tiek būvēta vairākās valstīs, kopīgais iesaistīto valstu uzdevums ir nodrošināt jaunās līnijas ekspluatācijas sinhronizāciju visā tās garumā. Tam savukārt ir nepieciešama infrastruktūras pārvaldības funkciju cieša pārrobežu integrācija, īpaši ar Lietuvu un Igauniju.

EDzL valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja, ka, sākot veidot vienotu infrastruktūras darbības modeli, katrā no valstīm jāizdara savi mājas darbi: jāizveido atbilstoša likumdošanas bāze. Tāpat jānosaka, kā funkcionēs un kā tiks pārvaldītas multimodālās apkalpes vietas, kas Latvijā būs Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, starptautiskā lidosta "Rīga", Salaspils. Turklāt jānosaka tehniskie un cilvēkresursi, kas nepieciešami, lai notiktu sekmīga darbība šajos infrastruktūru saskares punktos nacionāli un starptautiski ar citām valstīm.

"Mērķis - jaunizveidotās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas draudzīgums klientiem un tās pilnvērtīga darbība sinerģijā ar citiem transporta veidiem. Darbs veicams ciešā sadarbībā ar "Rail Baltica" ieviesējiem Igaunijā, Lietuvā un kolēģiem no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail", lai "Rail Baltica" darbības laikā nodrošinātu vienotu pārvaldību," uzsvēra Vingris.

Kā ziņots, otrdien, 11.augustā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinājumu par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāju noteikt projekta nacionālo ieviesēju EDzL.

Valdības sēdē ministri vienojās, ka protokollēmumā atsevišķā punkta tiks noformulēts, ka Latvijas turpina atbalstīt vienota vairāku valstu infrastruktūras pārvaldītāja izveidi un EDzL ir tikai starpposms ceļā uz šo vienoto pārvaldītāju.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka kopīga infrastruktūras pārvaldītāja izveidei pretojas Lietuva, savukārt Latvija un Igaunija to atbalsta. Vienlaikus nedrīkst kavēties ar nacionālā līmeņa pārvaldītāja nozīmēšanu, jo rudenī jau sākšoties būvdarbi un kādam ir jāatbild par infrastruktūras uzturēšanu un apsaimniekošanu, sacīja Linkaits.

Viņš piebilda, ka turpmāk EDzL būs tā struktūra, kas no Latvijas puses piedalīsies vienotā infrastruktūras pārvaldnieka izveidē.

EDzL astoņu mēnešu laikā sagatavos nepieciešamo normatīvu grozījumu projektus par "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijām un kompetenci un izstrādās "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāja darbības stratēģiju, ietverot detalizētus finanšu aprēķinus.

Paralēli minētajiem uzdevumiem notiks darbs ekspertu līmenī Baltijas valstu darba grupā attiecībā uz vienoto "Rail Baltica" pārvaldītāja funkcionalitāti, tas ir kopīgajām procedūrām un institucionālo ietvaru konkrētu funkciju veikšanai pārrobežu režīmā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.