Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē pašvaldību pārstāvji aktīvi protestēja pret pašvaldību darbinieku iekļaušanu vienotā amatu katalogā, kas bija jāizdara līdz šā gada 1.septembrim.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) apgalvoja, ka Valsts kanceleja katalogu izstrādāja ar novēlošanos. Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tika publicēti 10.jūnijā, "pa vidu bija Jāņi", tāpēc Rīgas dome nepaspēja attiecīgi pārkārtot savus noteikumus par darbinieku atalgojumu, kam, pēc izpilddirektora Radzeviča teiktā, bija jādod vismaz seši mēneši.
Deputāts Jānis Lagzdiņš pauda viedokli, ka Rīgas domes pretestība ir skaidrojama ar to, ka daudziem pašvaldības darbiniekiem algas nāksies samazināt. Pēc viņa sniegtās informācijas, kādā nelielā galvaspilsētas pašvaldības iestādē, kura pati nepelna, kancelejas vadītājai alga ir 1700 latu, bet lietvedei - 1000 latu.
Savukārt Radzevičs bija pārliecināts, ka "vienu likumu nevar attiecināt uz Rīgas domi un novadu pašvaldībām". Izpilddirektors arī pauda aizdomas, ka ar grozījumiem Valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā "valdība cenšas ieriebt Rīgas domei, kurā pie varas ir valdībai opozicionāri politiskie spēki".
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš savukārt rosināja no likuma vispār svītrot normu, kas noteic, ka "valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs paredz šajās institūcijās noteikto amatu funkciju sistematizētu apkopojumu. Amatam atbilstošās funkcijas sakārto funkcionālajās grupās - amatu saimēs".
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), balstoties uz Valsts kancelejas rīcībā esošo informāciju, ir norādījis uz iespējamo risku saistībā ar amatu klasificēšanas kārtību pašvaldībās, kas pašas ir atbildīgas par amatu klasificēšanas rezultātiem. Premjers vērš deputātu uzmanību, ka, izmantojot rīcības brīvību amatu klasificēšanas rezultātu saskaņošanā un līdz ar to arī mēnešalgu grupu noteikšanā, tiek apdraudēts likuma mērķis - panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.
Premjers rosina likumā paredzēt papildu mehānismus darba samaksas sistēmas uzraudzībai pašvaldībās, piemēram, nodrošinot vienotu kārtību un atbildīgo institūciju strīdus jautājumu izskatīšanai.