Apdrošinātājs: katru darba dienu nelaimes gadījumā darbavietā cieš 9 nodarbinātie

© Publicitātes foto

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem pēdējo piecu gadu laikā kopējais darbavietā nelaimes gadījumos cietušo skaits ir palielinājies par 31%, un ik stundu nelaimes gadījumā darbavietā cieš viens nodarbinātais.

Kā liecina VDI darba vietā cietušo skaita analīze pa nozarēm, arī 2019. gadā nemainīgi nozares ar lielāko cietušo skaitu bija apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas, tirdzniecības, būvniecības, veselības un sociālās aprūpes nozares. Lai gan pēdējo piecu gadu laikā darba nespējas dienu skaits saistībā ar traumu darbā dubultojies, pērn sasniedzot 23961, joprojām salīdzinoši maza daļa darba devēju domā par “drošības spilvenu” - darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

“Analizējot datus par nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu, secinām, ka tam ir tendence pieaugt un arī 2020. gadā tendence diemžēl saglabājas. Ik mēnesi saņemam vidēji 18 pieteikumu par darbavietā gūtām traumām, kuras atlīdzībai pieteiktas ar VDI aktu par notikušo. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa - ir vēl tā sauktās “slēptās darba traumas”, kur darba devēja interesēs cietušais darbavietā gūtu traumu piesaka kā sadzīves traumu,” stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja, uzsverot, ka nodarbināto drošībai, veicot darba pienākumus darbavietā, vajadzētu būt darba devēju prioritātei numur viens.

Saskaņā ar VDI datiem 2019. gadā Latvijā kopā nelaimes gadījumos cieta 2272 nodarbinātie, tostarp 226 nodarbinātie guva smagus veselības traucējumus un 29 nodarbinātie gāja bojā. Salīdzinot ar 2018. gadu, smagi cietušo skaits pieaudzis par 8%, savukārt bojāgājušo skaits samazinājies par 3%.

2019. gadā nelaimes gadījumos darbā, tāpat kā iepriekš, biežāk cietuši vīrieši - 66%, liecina VDI dati.

Ārija Matisone, VDI Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte, norāda: ”Ņemot vērā, ka nelaimes gadījumu skaits darbavietās nesamazinās, VDI katru gadu regulāri veic gan uzņēmumu preventīvās pārbaudes darba aizsardzības jomā, gan arī regulāri organizē tematiskās pārbaudes. Piemēram, 2020. gadā jau tika organizēta tematiskā pārbaude kokapstrādes nozares uzņēmumos, kā arī šobrīd notiek tematiskā pārbaude būvniecības nozarē. Viens no pārbaužu mērķiem ir uzņēmumu darba vides uzlabošana, pareiza darba aprīkojuma lietošana. VDI regulāri tiek apkopoti un analizēti dati par iepriekšējos gados notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā, to cēloņiem, darba vidi, attiecīgo individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu pielietošanu, darbinieku apmācību, drošām darba metodēm. Šie dati tiek analizēti un apkopoti pa nozarēm un reģioniem. Darba aizsardzības preventīvo pasākumu mērķis ir uzlabot darba vidi un mazināt nelaimes gadījumu darbā skaitu, kā arī veicināt gan darba devēju, gan nodarbināto izpratni par to, cik būtiski ir strādāt sakārtotā un drošā darba vidē. Savlaicīgas darba vides apstākļu uzlabošanas preventīvās darbības nodarbinātajiem var mazināt iespēju gūt nopietnas traumas, kas ilgtermiņā var radīt neatgriezeniskas veselības problēmas un saīsināt darba mūžu.”

Latvijā

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē septembra vidū ir iesūknēta dabasgāze 18,6 teravatstundu (TWh) apmērā, kas veido 75% no krātuves ietilpības, piektdien žurnālistiem sacīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS"Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Svarīgākais