Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātās izmaiņas, kas paredz, ka depozīta iepakojuma pieņemšanas vietās ikvienam būs iespēja nodot arī bojātu iepakojumu jebkādā stāvoklī, novedīs pie neizbēgamas produktu sadārdzināšanas, norādīja "Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Viņš aicināja nepieļaut depozīta sistēmas sabotāžu, kā arī pauda, ka, ieviešot sistēmu, kritiski ir nodrošināt ražotāju un tirgotāju pārstāvību depozīta sistēmas operatora izveidē atbilstoši ražotāju atbildības principam, kamēr pašreizējais kritēriju svaru sadalījums nav šiem principam atbilstošs.
Pēc Stūrīša minētā, ir jāveic uzlabojumi noteikumu projektā, lai Latvijā ieviestu ilgtspējīgu un finansiāli stabilu depozīta sistēmu, kas ir veidota sabiedrības, nevis kādu trešo pušu interesēs.
Viņš atzīmēja, ka esošo priekšlikumu īstenošana novedīs pie nesamērīgiem sistēmas krāpniecības riskiem un neizbēgamas produktu sadārdzināšanās veikalu plauktos, jo krāpniecības radītie zaudējumi būs jāsedz, palielinot produktu cenas veikalu plauktos, turklāt tā padarītu sistēmu finansiāli neilgtspējīgu un potenciāli novestu pie sistēmas maksātnespējas. "Iespējams, kāds ir ieinteresēts šādā iznākumā," atzina Stūrītis.
Viņš uzsvēra, ka viens no ilgtspējīgas depozīta sistēmas priekšnoteikumiem ir iespēja identificēt iepakojumu pēc tā izcelsmes vietas, tādējādi novēršot nelegāla iepakojuma spiedienu uz sistēmu no ārējiem tirgiem, kuros šāda sistēma nav ieviesta. Pasaulē aprobētā iepakojuma depozīta sistēma paredz trīs iepakojuma atpazīšanas pazīmes, kas tiek ņemtas vērā: svars, forma un QR vai svītru kods.
"Kā piemēru vēlos minēt Baltkrieviju, Krieviju, Poliju, kurās nav depozīta sistēmas. Citu depozītu operatoru pieredze liecina, ka gadījumā, ja VARAM iecerētā sistēma sāks darboties, uzņēmīgi ļaudis vedīs tonnām bojātu iepakojumu, algos cilvēkus bez noteiktas dzīvesvietas un saņems 10 centus par katru iepakojumu," uzsvēra Stūrītis, piebilstot, ka pie šādiem apstākļiem pastāv ļoti izteikts risks, ka depozīta sistēma būs neilgtspējīga, jo "nav novērsts neidentificējama iepakojuma spiediens, ko sistēmai var nākties apmaksāt."
Stūrītis atzīmēja, ka patlaban pasaulē nav izstrādāta praksē pārbaudīta tehnoloģija, kas taras pieņemšanas automātiem palīdzētu izvairīties no krāpšanās riskiem, neatpazīstot nodotā iepakojuma visas atbilstības pazīmes. Šāda pieeja uzliks nesamērīgu slogu operatoram nemitīgi izmeklēt neizbēgamos krāpniecības gadījumus saistībā ar sistēmā nodoto neatbilstošo iepakojumu.
"Šis ir piemērs, kā tiek atklāti un bezatbildīgi lobēts kāds viens, nepārbaudīts risinājuma prototips, ar kuru nav pat iespēju iepazīties un, kam nav pasaules praksē pārbaudītas pieredzes, tādējādi pakļaujot sistēmu maksātnespējas riskam. Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma - tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi iepakojuma atpakaļsavākšanā. Tā to paredz Eiropas Savienības normatīvi, šādu lēmumu pieņēma arī Saeima, bet ar jauno priekšlikumu īstenošanu netiek ņemti vērā ražotāju ieteikumi par efektīvas sistēmas izveidi un saprāta balss kopumā," pauda Stūrītis.
Viņš piebilda, ka tāpat ir ļoti būtiski izgaismot absurdo situāciju ar piedāvātajiem operatora izvēles kritērijiem - par spīti Eiropas Savienības noteikumiem, par katru cenu tiek mēģināts samazināt dzērienu ražotāju iesaisti depozīta sistēmas izveidē.
Stūrītis norādīja, ka priekšlikuma iesniedzējiem būtu sev jāuzdod jautājumi, vai viņiem rūp pēc iespējas lielāka iedzīvotāju iesaiste, vai viņiem rūp augsti iepakojuma savākšanas rādītāji un, galu galā - vai viņi grib tīru vidi sev apkārt. "Būtisks aspekts efektīvas sistēmas izveidē ir caurspīdīga pārvaldes politika attiecībā pret patērētājiem, bet šī brīža ierosinājumi liecina par savtīgu interešu lobēšanu," papildināja Stūrītis.
Jau ziņots, ka VARAM ir izstrādājusi depozīta sistēmas darbības noteikumus, kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus, depozīta iepakojuma uzskaites sistēmā apkopojamo informāciju un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu lietu.
Noteikumi paredz, ka depozīta sistēmu varēs piemērot karbonizētu un nekarbonizētu bezalkoholisku dzērienu iepakojumiem, piemēram, minerālūdenim, dzeramajam ūdenim, limonādēm, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem un citiem.
Tāpat sistēmu varēs piemērot alus iepakojumiem, kā arī citu fermentētu produktu ar alkohola saturu līdz 6%, iepakojumam. Šajā kategorijā ietilps, piemēram, sidrs un alkoholiskie kokteiļi ar alkohola saturu no 0,5% līdz 6%. Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.
Atbilstoši izstrādātajiem noteikumiem depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs 0,1 līdz 0,75 litriem ieskaitot.
Tāpat varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu plastmasas pudeles ar tilpumu no 0,33 līdz trim litriem neieskaitot. Alus un citu fermentēto produktu ar alkohola saturu līdz 6% plastmasas iepakojumu varēs nodot, ja tas būs tilpumā no 0,33 līdz 0,5 vai vienam litram. Depozīta sistēma pieņems arī skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz vienam litram.
Maksa par depozīta iepakojuma vienību, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, plānota 0,1 eiro apmērā. Iepakojumu nodošanai varēs nepieņemt gadījumos, ja uz tā nebūs speciālās norādes un svītrkoda vai kvadrātkoda vai, ja tas nebūs iztukšots.