Ministrija informē, vai pēc sprādziena Beirūtā pēc palīdzības ir vērsušies Latvijas valstpiederīgie

© AFP/Scanpix/Leta

Saistībā ar sprādzienu Beirūtā līdz šim neviens Latvijas valstspiederīgais Ārlietu ministrijas palīdzību nav lūdzis, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Beķeris norādīja, ka ticis apzināts Konsulārajā reģistrā iekļautais Latvijas valstspiederīgais, kurš sprādzienā nav cietis. Tāpat pārbaudītas visas jūrnieku darbā iekārtošanas kompānijas - darbiniekus, kas atradušies sprādziena tuvumā, negadījums nav skāris.

LETA jau vēstīja, ka 4.augustā Beirūtā eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Pagājušās nedēļas nogalē tūkstošiem cilvēku izgāja Beirūtas ielās, lai pieminētu sprādzienā bojāgājušos un protestētu pret Libānas politisko eliti, ko vaino šajā traģēdijā. Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ.

Libānas Veselības ministrija 8.augustā paziņoja, ka bojāgājušo skaits sasniedzis 158, un aplēsts, ka sprādzienā ievainoti 6000 cilvēku. Par pazudušu pašreiz tiek uzskatīts 21 cilvēks.

Beirūtā jau protestu sākumā izraisījās policijas un demonstrantu sadursmes, un policija lika lietā asaru gāzi pret protestētājiem.

Grupa protestētāju bijušo armijas virsnieku vadībā iebruka Ārlietu ministrijas ēkā un pasludināja to par savas revolūcijas štābu. Vairums drošības spēku tikmēr atradās pāris simts metru tālāk, kur bija sapulcējušies lielais vairums demonstrantu. Ministrijas ēku okupēja aptuveni 200 protestētāju.

Libānas Sarkanais Krusts ziņoja, ka protestētāju un policijas sadursmēs Beirūtā ievainoti vismaz 130 cilvēki.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais