Īpašuma iegādei armijas objektu tuvumā būs nepieciešama ministrijas atļauja

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Valdība nākamnedēļ, 11.augustā, lems par grozījumiem likumā, kas paredz nepieciešamību saņemt Aizsardzības ministrijas (AM) atļauju, lai iegādātos īpašumu aizsardzības un armijas objektu tuvumā.

AM skaidro, ka atbildīga attieksme pret valsts drošības riskiem dažkārt nosaka nepieciešamību ierobežot privātīpašuma neaizskaramību. Vairākas valstis valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūkā piedāvā mehānismus, kas ierobežo darbības ar nekustamo īpašumu, kā arī citus pasākumus, piemēram, ārvalstu investīciju piesaistes izvērtēšanu.

Latvijas darbību ierobežošanu ar nekustamo īpašumu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem regulē Aizsargjoslu likuma noteikumi.

Vienlaikus Latvijas gadījumā, atšķirībā no vairuma citu ES un NATO dalībvalstu, nav noteikts regulējums, kas ierobežotu personu darbības ar nekustamo īpašumu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem.

AM ekspertu vērtējumā, nekustamā īpašuma, kas atrodas aizsargjoslās ap valsts aizsardzību objektiem, nonākšana noteiktu personu īpašumā var potenciāli apdraudēt šo aizsardzības objektu, citām nepiederošām personām cenšoties iegūt informāciju par aizsardzības objektu un tā darbību.

Tas skaidrojams ar to, ka nekustamais īpašums ap valsts aizsardzības objektiem sniedz tās īpašniekam nepastarpinātu pieeju šim nekustamajam īpašumam, līdz ar to arī tiesības piekļūt salīdzinoši tuvu attiecīgajam aizsardzības objektam.

Tādējādi noteiktos gadījumos attiecīgais nekustamais īpašums var tikt izmantots kā instruments plašākām darbībām, kas vērstas pret Latvijas valsts drošības interesēm. Šīs personas var būt saistītas ar ārvalstu izlūkdienestiem, un to potenciālā rīcība var apdraudēt konkrētā objekta drošības integritāti.

Ņemot vērā minēto, AM piedāvā veikt grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz - ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas atrodas aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, tam ir nepieciešams saņemt AM atļauju.

Šāds ierobežojums nosakāms, lai novērstu nacionālās drošības riskus un veiktu preventīvus drošības pasākumus.

Vienlaikus esošā likuma grozījumi paredz sava veida vidusceļu - nenoteikt vispārējus ierobežojumus nekustamā īpašuma iegādei ap valsts aizsardzības objektiem, bet paredzēt noteiktu kārtību, kādā tiek veikta personas pārbaude, kas vēlas attiecīgo nekustamo īpašumu iegūt.

Paredzēts, ka pēc pārbaudes tiks pieņemts lēmums par atļaujas izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais