Neesot pamata bažām, ka Latvijā būtu kas palaists garām amonija nitrāta glabātavu uzraudzībā

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Nav pamata bažām, ka Latvijā par drošības jautājumiem atbildīgās iestādes būtu ko palaidušas garām amonija nitrāta glabātavu uzraudzībā, sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Kad pasaulē notiek šādi gadījumi, kā traģēdija Beirūtā, tie pievērš uzmanību attiecīgai tēmai, norādīja Rancāns. Politiķis arī izteica līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem.

Nepieciešamības gadījumā Rancāns pieļauj iespēju sazināties ar kontrolējošajām iestādēm par situāciju, kāda ir jomās ar paaugstinātu bīstamība. Politiķis nākotnē šo jautājumu iecerējis pārrunāt arī ar iekšlietu ministri Sandi Ģirģenu (KPV LV).

Reizē Rancāns kritizē situāciju, ka jau kopš iepriekšējās valdības laika nav atjaunots civilās aizsardzības plāns, ko valsts izjuta Covid-19 krīzes laikā. Komisija Saeimas sesijā rudenī pievērsīs uzmanību jauna civilās aizsardzības plāna pieņemšanai valdībā.

Vaicāts par citām Aizsardzības komisijas prioritātēm Saeimas rudens sesijā, politiķis norādīja, ka plānots paveikt Covid-19 krīzes dēļ iekavētos darbus. Komisijai būs jāpabeidz darbs pie topošā Valsts robežsardzes likuma, kā arī jānoslēdz darbs pie Aizsardzības ministrijas ierosinājuma ļaut militārajā dienestā uzņemt personas, kuras pirms pilngadības sodītas par maznozīmīgām pārkāpumiem. Tāpat plānots uzklausīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ziņojumu par paveikto pretkorupcijas jomā, norādīja politiķis.

Pagaidām vēl nav zināms, vai rudens sesijā komisijas sēdes notiks klātienē vai attālināti, piebilda Rancāns.

Kā ziņots, Latvijā šī gada 1.janvārī bija seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts vai to saturoši minerālmēsli, no tiem piecos var vai tiek uzglabāts vairāk par 50 tonnām, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts vides dienestā.

Savukārt vēlāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) norādīja, ka tas ir sagatavojis Latvijā izvietoto paaugstinātas bīstamības objektu aktualizētā saraksta projektu, kurā iekļauti arī 13 ar amonija nitrātu saturoša mēslojuma biznesu saistīti objekti.

VUGD pavēstīja, ka tas atbilstoši savai kompetencei regulāri pārbauda paaugstinātas bīstamības objektus, tostarp, amonija nitrātu saturošu minerālmēslu glabātājus. Pēdējos gados būtiski pārkāpumi nav konstatēti.

Tāpat vēstīts, ka Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Svarīgākais