Šodien Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūrā tika atzīmēta gadadiena kopš suitu kultūrtelpas iekļaušanas UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.
Tajā piedalījās biedrības „Etniskās kultūras centrs „Suiti”” pārstāvji Dace Martinova un Grigorijs Rozentāls, LR kultūras ministrs Ints Dālderis, NKMVA direktors Juris Karlsons, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un eksperti, kuri palīdzēja nominācijas sagatavošanā.
LR kultūras ministrs Ints Dālderis biedrībai „Etniskās kultūras centrs „Suiti”” pasniedza no Parīzes saņemto UNESCO sertifikātu par suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas apliecina šo starptautisko atzinību un vienlaikus ir apsveikums gadadienā kopš suitu kultūrtelpa atzīta par pasaules kultūras vērtību.
Kā sacīja Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls, līdz ar suitu kultūrtelpas iekļaušanu minētajā sarakstā ir izstrādāts kultūrtelpas glābšanas plāns četru gadu periodā un nepieciešamība izpildīt tajā ietvertos punktus palīdz piesaistīt finansējumu dažādiem projektiem.
Suitu kultūras mantojuma redzamākā daļa ir dialekts, kas vēl saglabājies, sieviešu burdona dziedāšana, katoļu baznīcas un pirmskristietības tradīciju savdabīgs savijums, precīzi dokumentētas kāzu tradīcijas un īpaši krāšņie tautastērpi, kuru izgatavošana tiek pārņemta no paaudzes paaudzē.
Patlaban biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" plānos ir suitu dialekta vārdnīcas un suitu gramatikas grāmatas izdošana, kā arī suitu novada dziesmu apkopošana un izplatīšana internetā. Suitu dialekts nav fiksēts rakstu valodā, grāmatu nozīmību pamato Rozentāls.
Suitu identitāte veiksmīgi tiek popularizēta arī jaunākās paaudzes vidū - Alsungā ir izveidota "Suitu jauniešu apvienība", Alsungas vidusskolā darbojas trīs deju kolektīvi, bet mūzikas skolā interesenti var apgūt kokles spēli. Skolā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta novada vēstures apguvei.
Suiti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā sadarbojas arī ar citām kopienām - ar līviem un latgaliešiem Latvijā un ar setiem un Kihnu salas iedzīvotājiem no Igaunijas.
Pašlaik suiti ir sākuši diskusiju par Alsungas senā nosaukuma "Alšvanga" ieviešanu ikdienas apritē paralēli oficiālajam nosaukumam, un Rozentāls prognozē, ka suitu aktivitāte varētu rosināt arī citu kopienu, sevišķi - latgaliešu, aktivitāti.