Pateicoties samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanai Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām, Latvijā palielinās dārzeņu ražība, teica biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Iepriekš produkcijas realizācijas iespējas bija neskaidras tirgus nestabilitātes dēļ saistībā ar augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, tāpēc Latvijas dārzeņu audzētāji bija piesardzīgāki attiecībā uz ražības kāpināšanu.
Viņš atzina, ka samazinātās PVN likmes piemērošana dārzeņiem diezgan jūtami samazinājusi nelegālo tirgu.
Bērziņš piebilda, ka šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, samazinātās PVN likmes iespaidā audzētāji kļuvuši drošāki. Pateicoties pārliecībai par realizācijas iespējām, dārzkopji rūpīgāk piestrādā pie ražības palielināšanas, un tā aug. Pieaudzis arī realizācijas apmērs - dārzkopji no izaudzētā spēj vairāk pārdot un mazāk aiziet kompostā.
Tāpat biedrības vadītājs uzsvēra, ka samazinātās PVN ieviešanas rezultātā nodokļu ieņēmumi valsts budžetā ir pieauguši. Bērziņa ieskatā, no ekonomikas viedokļa nevar piekrist, ka patlaban spēkā esošā samazinātā likme Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, kā mēdz izskanēt publiskajā telpā.
"Latvijas dārznieka" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka dārzeņu cenu neveido tikai nodokļu likmes, bet tā sastāv no vairākām komponentēm un to sezonā ietekmē tirgus - piedāvājums un pieprasījums, kā arī laika apstākļi.
"Ja būs labi laika apstākļi, dārzeņiem būs cita cena nekā tad, ja būs slikts laiks un preces būs mazāk," viņš sacīja. Bērziņš uzsvēra, ka PVN nosaka tikai uzcenojumu, bet dārzeņu gala cena kopumā ir atkarīga no pamata cenas.
Viņa ieskatā, tie nodokļu ieņēmumi, kas no pārdotās produkcijas neienāk pa tiešo Latvijas valsts budžetā saistībā ar samazinātās PVN likmes piemērošanu dārzeņiem, tajā tiek iekasēti darbinieku algu palielinājuma un citu budžetā iemaksāto nodokļu veidā - augļu un dārzeņu patēriņš pieauguma rezultātā nozares uzņēmumu apgrozījumam ir tendence augt, tie kļūst stabilāki un ir spējīgi maksāt augstākas algas saviem darbiniekiem.
"Ar naudas plūsmas starpniecību tā nauda vēl bagātāk atgriežas valsts budžetā," sacīja Bērziņš, atzīstot, ka, pateicoties samazinātajam PVN, ražotājiem ir nedaudz vieglāk strādāt, taču bagātāki tie tādējādi nekļūst.
Biedrība "Latvijas dārznieks" ir Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācija.
Savukārt LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.