Piedāvā celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā. Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Aprēķini tika veikti, ņemot vērā 2018.gada ienākumu mediānu - 544 eiro, nosakot minimālās pensijas bāzi personām ar invaliditāti kopš bērnības 35% apmērā no mediānas. Tikmēr pārējām personām ar invaliditāti un pensijas vecuma personām šis apmērs tika noteikts 30% apmērā no ienākumu mediānas.

Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, kas vēl tiekot precizēti, sociālā pabalsta, minimālās vecuma un invaliditātes pensiju celšanai vajadzētu līdz 150 miljoniem eiro 2021.gadā.

Patlaban no kopumā piecām Satversmes tiesā (ST) ierosinātajām lietām attiecībā uz atbalsta mehānismiem divās no tām spriedums vēl tiek gaidīts. "Esam rīkojušies proaktīvi, negaidot atlikušos divus spriedumus par minimālās invaliditātes un vecuma pensijas apmēra adekvātumu," skaidroja Petraviča. Viņa norādīja, ka LM šobrīd tiek veikti grozījumi pavisam septiņos likumos.

Tādējādi Labklājības ministrija gatavo normatīvo aktu grozījumu paketi ST spriedumu īstenošanai, ieviešot minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas metodoloģiju, kā rezultātā atsevišķām iedzīvotāju grupām būtiski palielinātos ikmēneša ienākumi.

Metode paredz to, ka ienākumu sliekšņi tiek noteikti procentuālā izteiksmē pret Latvijas mājsaimniecību ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju, kur pirmā persona mājsaimniecībā tiek noteikta kā bāzes koeficients, savukārt nākamās pieaugušās personas un bērni - 0,7 no pirmās personas.

Minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz personām ar invaliditāti, senioriem, personām (mājsaimniecībām) ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Minimālo ienākumu atbalsts tiek sniegts individuālai personai minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā, bet mājsaimniecībai ar vairākiem cilvēkiem - caur pašvaldību sociālo palīdzību.

Šo pabalstu celšana, kā atzīmēja ministre, ir jāskata kontekstā ar minimālā atalgojuma apmēra celšanu, ko, atbilstoši LM sagatavotajiem grozījumiem, plānots no nākamā gada celt līdz 500 eiro.

Šobrīd esot panākts vienots redzējums ar vairumu pašvaldību, tādējādi iezīmējot virzienu tālākajai darbībai.

Kā skaidroja ministre, lai nodrošinātu ST spriedumu izpildi - jānodrošina garantētā minimālā ienākuma (GMI) un trūcīgās personas ienākuma līmeņa, kā arī sociālā nodrošinājuma pabalsta senioriem un nestrādājošām personām ar invaliditāti adekvātumu. Proti, to apmēriem ir jābūt pietiekamiem cieņpilnas dzīves nodrošināšanai, ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, tomēr atbilstošai pašreizējai sociālajai realitātei, nodrošinot samērīgumu pret esošajam ienākumu līmenim.

Atbilstoši ST secinātajam, sociālās drošības sistēmai ir jābūt taisnīgai, motivējošai un vērstai uz valsts ilgtspēju. Tāpat ST noteikusi, ka likumdevējiem ir jānosaka pamatvajadzības GMI līmenim, nosakot kas tieši ir jāsedz, saņemot GMI.

Tādējādi nolemts noteikt GMI 20% apmērā no ienākumu mediānas, kas būtu 109 eiro, savukārt trūcīgas personas ienākumu līmeni - ja mājsaimniecības ienākumi nesasniedz 50% no mediānas jeb 272 eiro.

Tāpat atsevišķi tika nodalīts mājokļa pabalsts, nosakot vienotu aprēķina un izmaksas kārtību. Līdz ar to GMI segtu ēdiena, apģērba un citu pirmās nepieciešamības preču izmaksas, savukārt mājokļa pabalsts - īri, apkuri, maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī citas šāda veida izmaksas. Indikatīvi nepieciešamais finansējums pašvaldību pusē kopumā būtu 25 miljoni, bet, kā atzīmēja ministre, ceļot minimālo ienākumu slieksni valstī, samazinātos arī to personu skaits, kas nokļūst līdz viszemākajam līmenim un ir spiesti vērsties pašvaldībās pēc atbalsta.

Vienlaikus ar šo grozījumu paketi, tiek izpildīts valdības deklarācijas 111.punkts attiecībā uz minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, uzsvēra politiķe.

Jau ziņots, ka kopumā ir bijuši trīs ST spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Satversmei neatbilstošu atzīsta kāda sociālā nodrošinājuma norma. ST iepriekš par neatbilstošu Satversmei atzina gan GMI līmeni regulējošo normu, gan sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem. Visnesenākajā gadījumā ST par Satversmei neatbilstošu atzina vidējo ienākumu līmeni, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu.