Latvijas iedzīvotāji Eiropas Savienībā (ES) izceļas ar vislabākajām vienas svešvalodas zināšanām. Tā ir krievu valoda, kuru ideāli prot 54,7 procenti, bet labi – 24,7 procenti aptaujāto cilvēku, liecina Eiropas kopienu statistikas biroja Eurostat informācija.
Šādi dati saistāmi ar Latvijas etnisko sastāvu un padomju izglītības sistēmu, kad skolās krievu valoda skaitījās brīvprātīgi apmeklējams mācību priekšmets, bet realitātē – bija obligāts. Tomēr situācija nebūt nav tik viennozīmīga – tagad jaunieši biežāk runā angļu, vācu, franču un skandināvu valodās, bet ne vairs krievu valodā.
Latvijas, tāpat kā Polijas un Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kā vislabāk apgūto svešvalodu norādījuši krievu valodu, bet lielākā daļa citu ES valstu iedzīvotāju – angļu valodu, tajā skaitā arī mūsu tuvākie kaimiņi igauņi.
"Tā ir vēsturiska objektivitāte un statistika," statistikas datus komentē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. Viņš saka – jauniešiem problēmas sagādā tieši krievu valoda, viņi daudz labāk prot angliski. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata, ka atbilde meklējama Latvijas iedzīvotāju etniskajā sastāvā: "Ņemot vērā, cik daudz Latvijā dzīvo krievvalodīgo iedzīvotāju, tas ir normāli – zināt krievu valodu." Viņš norāda, ka ir tikai loģiski, ja inteliģenti cilvēki to prot. Šobrīd krievu valoda ir līderpozīcijās, jo cilvēki apgūst to valodu, pēc kuras viņu tuvākajā apkārtnē ir pieprasījums. Piemēram, 2008. gadā veikts pētījums liecināja, ka daudzās darba vietās Latvijā tiek pieprasīti krievu valodas pratēji un latviešu valodu tur tikpat kā nelieto. Angļu valodas pozīcijas vēl nav tik spēcīgas, tomēr lēnām arī tā ieņem arvien lielāku vietu, jo pasaulē kļūst par globālu saziņas valodu, piebilst A. Kaktiņš.
"Caur valodas zināšanām paveras pasaule. Skolās jābūt lielākai uzmanībai pret angļu valodu. Ja Latvijas iedzīvotāji stabili zinātu vismaz trīs valodas, tas būtu ļoti labi," ir pārliecināts A. Kaktiņš. Rīgas vicemēram Aināram Šleseram piederēja ideja skolās mācīt arī ķīniešu valodu, jo sadarbība ar šo Āzijas valsti kļūst arvien aktuālāka.
"Pirmajā brīdī tas liekas stulbi. Taču, ja ķīniešu valodu ieviestu, protams, brīvprātīgi, tas būtu perspektīvi, dotu lielu labumu. Tiem cilvēkiem pavērtos jauni apvāršņi, jo Rietumu civilizācija lēnām noiet ēnā," norāda A. Kaktiņš. Arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs mudinājis krievus apgūt ķīniešu valodu. A. Kaktiņš saka – tāpēc, ka viņš saprot, kā attīstās pasaule.
Tulkojumu biroja Skrivanek Baltic mārketinga direktore Agnese Birnbauma-Eglīte iepazīstina ar biroja pirms diviem gadiem veikto pētījumu par to, cik bieži uzņēmumos lieto svešvalodu un kā tajos tiek vērtētas svešvalodas zināšanas. "Ikdienā aktīvi sekojot līdzi norisēm uzņēmējdarbībā un svešvalodām šajā vidē, esam secinājuši, ka situācija būtiski nav mainījusies," informē A. Birnbauma-Eglīte. Svešvalodas 75 procentos aptaujāto uzņēmumu lieto gan ikdienas saziņā, sarunvalodā un lietišķajā valodā. To visbiežāk pamato ar daudznacionālu kolektīvu vai nepieciešamību sazināties ar klientiem vai partneriem uzņēmējdarbībā. Visbiežāk ikdienā lietotās svešvalodas uzņēmumos ir angļu un krievu valoda (abas 42 procenti), vācu valoda, kā arī zviedru un somu valoda. 39 procentiem aptaujāto uzņēmumu darbinieku nav nekādu problēmu sazināties svešvalodā, diemžēl 67 procenti respondentu latviešu valodas zināšanas uzņēmumā vērtē tikai kā apmierinošas.