Valsts izsolē grib pārdot Stūra māju

© f64

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolē piedāvās iegādāties Stūra māju jeb Tetera namu, saglabājot ēkā Okupācijas muzeja ekspozīciju, norāda VNĪ nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Ēkas izsole notiks Elektronisko izsoļu vietnē no 2020.gada 13.augusta līdz 2020.gada 14.septembrim plkst.13.

Atbilstoši 2019.gada nogalē SIA "VCG ekspertu grupa" veiktajam novērtējumam ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir 4,247 miljoni eiro, kas ir izsoles sākuma cena. Izsoles solis - 5000 eiro.

Interesenti, kuru vēlas iegādāties ēku, ir aicināti apmeklēt "Atvērto durvju" dienu 19.augustā no plkst.13 līdz 20, iepriekš reģistrējoties.

"Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums un VNĪ rūp to savest kārtībā. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nelikās saimnieciski pievilcīga, pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, pieņēmām lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam," pauda Feldmane, piebilstot, ka iegūto naudu paredzēts ieguldīt valstij nepieciešamo objektu attīstībā.

Ēka celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta kā īres nams ar veikaliem. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tādēļ, lai saglabātu vēstures liecības, ēkas atjaunošanas projekta izstrādes un būvdarbu veikšanas gaitā pircējam būs jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes. VNĪ 2015.gadā namam atjaunoja fasādi.

Ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā nepilnus 700 kvadrātmetrus ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs.

Tā kā īpašums valstij nav nepieciešams, tika izskatītas dažādas īpašuma izmantošanas iespējas, tostarp VNĪ pērn rīkoja vairākas izsoles, paredzot iespēju ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Apzinot tirgus dalībnieku interesi, VNĪ secināja, ka par šo īpašumu lielākoties interesējas viesnīcu un kopmītņu biznesa attīstītāji, taču grūtības sagādā īpašuma tiesības un nepieciešamie ieguldījumi ēkas atjaunošanā.

Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi - nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem, taču, pēc potenciālo investoru veiktajiem aprēķiniem, šis termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu, tādēļ nolemts ēku virzīt pārdošanai, klāstīja VNĪ pārstāvji.

Tetera nams durvis vēra 1912.gadā kā īres-tirgotāju nams ar veikaliem un galerijām. Tajā atradās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skola, bibliotēka un grāmatu veikals, saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, kā arī Tautas labklājības ministrijas aptieka. Pagājušā gadsimta 20. un 30.gados daļu no ēkas izmantoja Iekšlietu ministrija.

Ēkā dažādos laika periodos atradusies sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases. Tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām laikrakstu redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm.

No 1940. līdz 1941.gadam un no 1944. līdz 1991.gadam namā bija Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja jeb čeka. 90-o gadu sākumā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, ēku sāk izmantot Valsts policija, kas tur atradās līdz 2008.gada jūlija vidum. Kopš 2015.gada sākuma daļā ēkas atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā un namam ir piešķirts valsts nozīmes vēstures notikuma "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja" statuss.

VNĪ dibināta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais