Vakar tā dēvētajā Lemberga prāvā zvērināta advokāte Irīna Kauke pieteica vēl vienu noraidījumu šo prāvu iztiesājošā tiesas sastāva priekšsēdētājam tiesnesim Borisam Geimanam.
Neatkarīgā jau ziņoja, ka iepriekšējā tiesas sēdē noraidījumu B. Geimanam pieteica Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš. Vakar otra A. Lemberga aizstāve I. Kauke norādīja, ka viņas argumentācija, vērtējot tiesas rīcību, atšķiras no R. Krastiņa paustās argumentācijas, tāpēc viņai nākas pieteikt savu noraidījumu.
Kā skaidroja I. Kauke, ja kriminālprocesā iesaistītajai personai ir pamats uzskatīt, ka tiesa necenšas noskaidrot objektīvo patiesību un neievēro sacīkstes principu, tad krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums vairs nav iespējams. Tad ir pamats uzskatīt, ka tiesas priekšsēdētāja intereses nesakrīt ar kriminālprocesa mērķi un atbilstoši Kriminālprocesa likumam rodas pamats pieteikt tiesnesim noraidījumu. Patiesību par celto apsūdzību pamatotību ir iespējams noskaidrot, tikai nopratinot cietušos un lieciniekus. "Diemžēl tiesas sēdes priekšsēdētājs, vadot tiesas sēdi, šīs likuma prasības nav ievērojis, gan nopratinot cietušo Valentīnu Kokali, gan SIA Man Tess pārstāvi liecinieku Jūliju Krūmiņu, gan liecinieku Jāni Zelmeni," uzsvēra advokāte.
Jāatgādina, ka pašam A. Lembergam līdz šim tā arī nav izdevies nopratināt nevienu no iepriekšminētajiem. Proti, laikam, cik ilgi V. Kokali varēs pratināt advokāts R. Krastiņš, tiesa noteica limitu, bet A. Lembergs vispār netika pie pratināšanas. Arī līdz J. Krūmiņa pratināšanai A. Lembergs netika, jo miljonāram tiesa deva atļauju doties uz Austrāliju pirkt māju. Turpretī prokuroriem tiesa šīs personas ļāva pratināt neierobežotu laiku, neiejaucoties arī pratināšanas gaitā.
Tā kā pratināšanas iespēja apsūdzētajiem sistemātiski tika liegta vai aprauta, "aizstāvībai ir pamats uzskatīt, ka tā bija jau iepriekš saplānota akcija, kuras mērķis ir nepieļaut aizstāvjiem uzdot jautājumus lieciniekam". Šāda rīcība, pēc I. Kaukes formulējuma, atbilstīgi Krimināllikuma 302. pantam, var būt kvalificējama kā noziedzīgs nodarījums.
A. Lembergs tiesai atgādināja, ka ikvienam ir tiesības, lai tiesa tiktu izskatīta uz pilnīgas līdztiesības pamatiem. Bet, ņemot vērā, ka viņam liegtas tiesības piedalīties pierādījumu pārbaudē, šis princips netiek ievērots. Viņš atgādināja – kurš gan cits, ja ne viņš pats, cietušajiem un lieciniekiem spēj uzdot visprecīzākos jautājumus. Bet, ja viņš šos jautājumus uzdos, tad sagrūs apsūdzība, un tāpēc, lai tas nenotiktu, vienīgā iespēja ir liegt viņam tiesības uz aizstāvību. "Kā gan mēs, apsūdzētie, varam sevi mutvārdu tiesas procesā aizstāvēt, ja nevaram piedalīties pratināšanā?" retoriski vaicāja A. Lembergs.
Tiesa solīja lēmumu par noraidījumiem paziņot nākamajā tiesas sēdē 7. oktobrī. Taču tiesas paziņojums, ka uz šo datumu liecināt jau uzaicināts cietušais Vladimirs Krastiņš, liek domāt, ka jautājums jau ir izlemts – noraidījumu nepieņemt.