FID priekšniecei Znotiņai nenopietna attieksme pret pretkorupcijas prasībām

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Mēneša laikā pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka Ilze Znotiņa nav drīkstējusi un nedrīkst Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatu savienot ar amatu privātā kapitālsabiedrībā, un sāka pārbaudi, viņa šo vēl maijā ieņemto posteni ir "atcerējusies" ierakstīt savā pagājušā gada amatpersonas deklarācijā, taču joprojām ieņem šī uzņēmuma likvidatores posteni. Tikmēr virkne jautājumu saistībā ar iestādes vadītājas potenciālajiem interešu konfliktiem tā arī paliek neatbildēti, publikācijā portālā Diena.lv norādā žurnālists Lato Lapsa.

Atmiņa atgriežas

«Saskaņā ar likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 7. panta trešo daļu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata savienošana ar amatu privātā kapitālsabiedrībā nav pieļaujama,» - tik nepārprotams šā gada jūnija vidū bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrojums par likumā noteikto.

FID priekšniece I. Znotiņa, kura publiski ir bieži pieminējusi savu izcilo juridisko izglītību un pieredzi, šo likuma normu nevarēja nezināt.
«Uz Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonām attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā un no tā izrietošie kā ārējie, tā iekšējie normatīvie akti, kā arī pārkāpumi tiek vērtēti minētajā likumā noteiktajā kārtībā», - tā viņa apstiprina atbildē uz oficiālu informācijas pieprasījumu.

Tomēr, kā rāda publisko datu bāzu informācija, FID vadītāja acīmredzami izvēlējusies ignorēt gan KNAB minēto likuma normu, gan arī citu likuma prasību par visu ieņemamo amatu uzrādīšanu amatpersonas deklarācijā.
Lai gan, kā rāda Lursoft dati, līdz pat šā gada 7. jūnijam I. Znotiņa ieņēma viņai pašai piederošās SIA Katre valdes locekles posteni un pēc lēmuma par uzņēmuma likvidēšanu pati sevi iecēla SIA likvidatores postenī, 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā amatpersonu deklarāciju datu bāzē publicētajā deklarācijā par 2019. gadu viņa šo valdes locekles amatu norādījusi nebija.

Kā rāda VID datu bāze, šis ieraksts I. Znotiņas publiski pieejamajā deklarācijā ir parādījies tikai 29. jūnijā - tieši dienu pēc tam, kad publiski kļuva zināms, ka KNAB ir sācis pārbaudi saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces deklarācijā minētajiem datiem. Savukārt no privātuzņēmuma Katre likvidatores amata I. Znotiņa, neraugoties uz KNAB norādījumu, kā rāda Lursoft dati, nav atteikusies vēl joprojām.

Tieši tāpat kā KNAB publisko norādi, I. Znotiņa un viņas vadītā iestāde jau kopš jūnija vidus ignorē arī jautājumus par iemesliem, kuru dēļ viņa nebija deklarējusi privātuzņēmumā ieņemto valdes locekles amatu, un par apsvērumiem, kuru dēļ viņa ir uzskatījusi par pieļaujamu savienot FID vadītājas amatu ar valdes locekļa amatu SIA, kas sniedz juridiskos pakalpojumus.

Izvairīga par bijušajiem klientiem

Kā zināms Dienai, KNAB ir pievērsta uzmanība arī jautājumam par I. Znotiņas kādreizējiem privātklientiem, ar kuru «aktualitātēm» tagad var nākties saskarties viņas vadītajam Finanšu izlūkošanas dienestam, nostādot iestādes vadītāju potenciāla interešu konflikta situācijā.

«Nosauciet visus minētās SIA klientus laikā, kad esat bijusi šīs SIA valdes locekle un īpašniece, no kuriem Jūs kā šīs SIA īpašniece un patiesā labuma guvēja esat guvusi materiālu labumu. Nosūtiet FID iekšēju dokumentu, kurā ir fiksēti visi šie klienti un fiksēts tas, ka Jūs brīdināt FID un iestādes darbiniekus par šādu interešu konfliktu iespējamību un atstatāties no jebkādu lēmumu pieņemšanas šajā sakarā,» - šo pieprasīto informāciju I. Znotiņa Dienai tā arī nav sniegusi. Klusē arī viņas vadītā iestāde.

Tas, ka SIA Katre ziedu laikos uzņēmumam ir bijis ievērojams turīgu privātklientu skaits, nerada šaubas: kompānijas peļņa veiksmīgos gados ir pārsniegusi pat 78 tūkstošus eiro. Taču runa nav tikai par I. Znotiņas darbošanos personiskajā uzņēmējdarbībā, - kā liecina biogrāfija, viņa «ir bijusī zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal partnere, kura pārstāvējusi tiesās plašu vietējo un starptautisko klientu loku».

Arī attiecības ar šiem tagadējās Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces bijušajiem klientiem var radīt potenciālu interešu konfliktu draudus, un dienesta skaidrojumi nerada pārliecību, ka ir izdarīts viss, lai šādi konflikti nebūtu iespējami.

Viens seminārs, viens tests

FID priekšniece atsakās sniegt pārskatu par visām pretkorupcijas un interešu konfliktu novēršanas procedūrām un iekšējiem regulējumiem, kas viņas vadītajā iestādē pieņemti kopš tās dibināšanas.

«Pārskatu sagatavošana, apkopojot informāciju, sākot no iestādes dibināšanas brīža, nav samērojama ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem un prasītu nesamērīgas pūles,» skaidro I. Znotiņa.

Savu pašreizējo statusu - Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde - Finanšu izlūkošanas dienests ir ieguvis 2019. gada 1. janvārī, un, kā skaidro I.Znotiņa, tas «vienlaikus bija priekšnoteikums atbilstošas iekšējās normatīvās bāzes veidošanai nolūkā īstenot pasākumus, lai uzlabotu darbības efektivitāti un kvalitāti, kā arī veidotu un uzlabotu iestādes iekšējos procesus un darba vidi».

Pusotra gada laikā kopš statusa maiņas Finanšu izlūkošanas dienestā attiecībā uz korupcijas un interešu konflikta novēršanu skaitās izstrādāti un pašlaik spēkā esoši iekšējie noteikumi - Ētikas kodekss, kas atrodams iestādes interneta mājaslapā, un Iekšējās kontroles sistēmas izveides un uzturēšanas kārtība korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai, kas nepaskaidrotu iemeslu dēļ nav publiski pieejama.

I. Znotiņa skaidro, ka papildu tam šajā laikā noticis viens KNAB «organizēts seminārs korupcijas un interešu konflikta novēršanas jomā, kur piedalījās Finanšu izlūkošanas dienesta nodarbinātie » (dalībnieku skaits un amati netiek atklāti), kā arī iestādes darbiniekiem esot «izsūtīta informācija un uzdots izpildīt KNAB mājaslapā pieejamo testu par korupcijas un interešu konflikta novēršanu».

Papildu tam esot «veikti visi citi nepieciešamie pasākumi un darbības» atbilstoši valdības noteikumiem par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā, taču, kādi tieši, - to FID vadītāja jau atkal nevēlas precizēt.

Tikmēr pat oficiālā informācijas pieprasījumā iekļautu jautājumu par visiem gadījumiem, kad I. Znotiņa ir konsultējusi uzņēmumus naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos vai sniegusi juridisku atbalstu nodokļu jautājumu risināšanā, un par to, kā iestāde rīkojas gadījumos, kad tai jāveic darbības attiecībā uz kādu no šiem uzņēmumiem, FID priekšniece ignorē.

Arī uz oficiālā informācijas pieprasījumā uzdotu jautājumu, vai iestādē ir apstiprināts iekšējs regulējums attiecībā uz procedūrām saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienesta pašreizējās vadītājas privātās uzņēmējdarbības iepriekšējiem klientiem, ja to darbību izvērtē vai izmeklē šī iestāde, skaidra atbilde tā arī netiek sniegta. Var tikai noprast, ka šāda iekšēja regulējuma Finanšu izlūkošanas dienestā nav.

Pārbauda vīra deklarāciju

Kamēr KNAB turpinās pārbaude par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces amatu savienošanas un datu deklarēšanas iespējamiem pārkāpumiem, zem VID lupas ir nonācis viņas dzīvesbiedrs, augsta Valsts policijas amatpersona Reinis Znotiņš, kurš, iespējams, ir pārkāpis likuma normu, 2018. gada amatpersonas deklarācijā «aizmirstot» uzrādīt darījumu, kura rezultātā atbrīvojies no kopīpašumā esoša dzīvokļa.

Kā rāda VID publiskā datu bāze, beidzoties sava «īpaši slepenā» darba posmam un kļūstot par Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, R. Znotiņš 2018. gada februāra beigās iesniegtajā amatpersonas deklarācijā kā viņam piederošu nekustamo īpašumu uzrādījis kopīpašumā esošu dzīvokli Rīgā.

Taču deklarācijā par visu 2018. gadu, kas VID iesniegta 2019. gada martā, ailīte «Deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošie nekustamie īpašumi (arī tie, kurus tas nomā no citām personām un kuri atrodas tā valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību)» jau ir bijusi tukša.

Vienlaikus tukša ir bijusi arī ailīte, kurā ir jānorāda visi «deklarācijas iesniedzēja pārskata periodā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas».

Lai arī ko R. Znotiņš būtu izdarījis ar kopīpašumā esošo dzīvokli, šis darījums, visticamākais, tāpat būtu jānorāda deklarācijā, taču tas nav izdarīts.
Savukārt jau gadu vēlāk - deklarācijā par 2019. gadu - dzīvoklis Rīgā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces vīra deklarācijā atkal parādījies, tikai nu jau citā statusā: tagad tas - atkal bez jebkāda deklarēta darījuma - ir uzrādīts kā R. Znotiņa lietošanā esošs īpašums.

Kā zināms Dienai, pašlaik informāciju par iespējamo R.Znotiņa likuma normu pārkāpumu KNAB ir pārsūtījis pārbaudes veikšanai Valsts ieņēmumu dienestam.

Avots