Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) pabeigusi pārbaudi Talsu novada bāriņtiesā, kas veikta pēc Talsu novada pašvaldības lūguma. Tajā tika vērtēta bāriņtiesas darbinieku rīcība vairākos gadījumos, kas tostarp izraisījuši rezonansi plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos. No tiem skaļākais gadījums saistīts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmuma izpildīšanu, kad policijas, tiesu izpildītājas, bāriņtiesas un neatliekamās palīdzības mediķu klātbūtnē tika izpildīts tiesas lēmums par bērnu nogādāšanu Lielbritānijā. Šajā gadījumā bāriņtiesas darbinieku neprofesionāla rīcība netika konstatēta.
Tomēr pārbaudes laikā nav gūta pārliecība, ka Talsu bāriņtiesa ņēmusi vērā Tiesībsarga norādījumus par kontroles sistēmas uzlabošanu - lai būtu iespējams pārliecināties par ārpusģimenes aprūpē nodotu bērnu mantisko interešu aizsardzību. Proti, vienā gadījumā bijušas šaubas par to vai Bāriņtiesa ir noskaidrojusi informāciju par bērna iespējām saņemt valsts kompensāciju cietušajiem.
Vēl citā gadījumā VBTAI konstatējusi, ka Talsu bāriņtiesas darbā pieļauta labas pārvaldības principa neievērošana un nepilnības normatīvo aktu piemērošanā. Bāriņtiesai norādīts uz darbībām, ko VBTAI ieskatā, būtu bijis nepieciešams veikt korektāk un pārdomātāk. Vienlaikus sniegti priekšlikumi Bāriņtiesas darbības uzlabošanai.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka bāriņtiesu reformas īstenošana ir viena no šā brīža prioritātēm:
“Bērnu tiesību aizsardzības sistēma ir būtiski jāpilnveido. Valdībā jau tuvākajā laikā skatīs informatīvo ziņojumu ar Labklājības ministrijas izstrādāto bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides piedāvājumu, kas tostarp paredz samazināt bāriņtiesu skaitu un pašvaldību ietekmi uz tām. Pēc bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides izšķiroša būs bāriņtiesu darbinieku izglītība, sertifikācija un regulāra zināšanu atjaunošana. Talsu gadījums vēlreiz apliecina, ka īpaši sarežģītās situācijās, kas skar vecāku strīdu par aizgādības jautājumiem, pārrobežu un citās lietās institūcijām joprojām ir nepietiekamas juridiskās un praktiskās zināšanas dažādu situāciju risināšanā un normatīvo aktu piemērošanā”.
Jūlija vidū Talsu novada dome skatīja pieprasījumu par bāriņtiesas priekšsēdētājas Jolantas Feldmanes un viņas vietnieces Aijas Staško-Ciemītes atstādināšanu no amata un pēc garām diskusijām to noraidīja.
Tomēr drīz pēc tam bāriņtiesas vadītāja Jolanta Feldmane un cita viņas vietniece Dace Spade uzrakstīja atlūgumu. Par Talsu bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju pašvaldība iecēlusi līdzšinējo Feldmanes vietnieci Lieni Liepu.
Labklājības ministrija rosina virkni izmaiņu bāriņtiesu darbībā nākotnē. Ziņojumā, ko drīzumā skatīs valdībā tostarp norādīts, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu būtu samazināms bāriņtiesu skaits, nostiprinot bāriņtiesu skaita atbilstību administratīvo teritoriju skaitam. Šobrīd ir uzsākts bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējums, pēc kura noslēguma tiks rosinātas diskusijas ar atbildīgajām institūcijām par atsevišķu bāriņtiesu funkciju piekritības maiņu. LM ziņojumā piedāvā mainīt arī bāriņtiesu darbinieku juridisko statusu. Proti, bāriņtiesu darbinieki turpmāk vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, bet tiktu nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu, tādējādi novēršot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.
Vienlaikus ar funkcionālo izmaiņu ieviešanu bāriņtiesās, iespējams, būtu maināms arī bāriņtiesu nosaukums, atsakoties no novecojošā un iestādes funkcijām pēc būtības neatbilstošā nosaukuma, novēršot sabiedrības maldināšanu, jo bāriņtiesa nav tiesu varai piederīga institūcija. Iestādes jaunajam nosaukumam būtu jāatbilst iestādes pamatfunkcijai - piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības dienests.
Vēl ministrijas priekšlikums paredz Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes izveidi uz esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) institucionālās bāzes. Jaunais modelis paredz, ka bāriņtiesas kā pašvaldības dibinātas iestādes atradīsies Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes funkcionālā padotībā. Tādējādi tiktu nodrošināts tiešs valsts uzraudzības un kontroles mehānisms bērnu tiesību aizsardzības jomā, valstij uzņemoties atbildību par bāriņtiesu funkciju izpildi aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī normatīvo aktu piemērošanā un to interpretācijā.