Atbalsta jaunu Valsts civilās aizsardzības plānu

Valdība šodien atbalstīja jaunu Valsts civilās aizsardzības plānu, kurā atšķirībā no patlaban spēkā esošā normatīvā akta ir veikti daži precizējumi.

Kā teikts sagatavotā plāna kopsavilkumā, jaunajā normatīvajā aktā precizēts apdraudējuma "Plūdi" raksturojums saistībā ar pavasara plūdiem, kā arī iekļauts plūdu apdraudēto vietu saraksts. Tāpat plānā precizēta Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu iesaistīšana preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos.

Ar jaunu plānu precizēts arī saraksts ar valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektiem un komersantu saraksts, uz kuriem attiecas noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem. Tāpat precizēts apdraudējuma "Radiācijas avārijas" raksturojums un citas Valsts civilās aizsardzības plāna nianses saistībā ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu.

Savukārt saskaņā ar Veselības ministrijas priekšlikumiem plānā precizēts pielikums "Bīstamās infekcijas slimības un citu infekcijas slimību ar ievērojamu un grūti kontrolējamu infekcijas izplatīšanās potenciālu uzliesmojumi (to draudi) un masveida saindēšanās", teikts civilās aizsardzības plāna kopsavilkumā.

Valsts civilās aizsardzības plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus. Plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmas subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu sistēmas galvenie uzdevumi ir veikt katastrofu pārvaldīšanu, sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem, samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi, kā arī atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus gadījumā, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais